2. un 4. februārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ar divu maz dzirdētu viencēliena operu jauniestudējumiem 21. dzimšanas dienu svinēs JVLMA operstudija "Figaro". Tas būs Feručo Buzoni teatrālais kapričo "Arlekīns" un Žaka Ofenbaha pasaku opera "Orfejs pazemē".

Kas īsti ir operstudija "Figaro"? "Tā radās gandrīz pirms 21 gada kopā ar studentiem," atklāj operstudijas dibinātājs, diriģents un JVLMA profesors Viesturs Gailis. "Studenti, kuri mācās Mūzikas akadēmijas operklasē, iestudē skatus no operām, mācās uzvesties uz skatuves, just partneri un kopumā iet opermākslas virzienā, lai saprastu, kas īsti ir operdziedāšana."

Profesors neslēpj - studentu sastāvs ir visai raibs, un ir aizraujoši redzēt, kā topošais dziedonis nodzied savu pirmo izrādi, un cik ļoti laika gaitā mainās viņa attieksme gan pret izrādi, gan darbu.

"Visās lietās dzīvē ir spēles noteikumi, un operu iestudējumos tie ir ļoti strikti. Un to visu māca operstudija," - tā Viesturs.

"Ir arī otra lieta - protams, var iestudēt visiem labi zināmās Mocarta operas "Figaro kāzas" vai "Dons Žuans", taču drusku jau pašiem apnīk, tāpēc pakāpeniski sākām meklēt ko jaunu, un nu šo gadu laikā no 32 iestudētajām izrādēm daudzas bijušas tieši pirmizrādes Latvijā. Atrasti jauni darbi. Un trešais - tā ir latviešu mūzika, jo kurš gan to rādīs, iestudēs un kops, ja ne mēs paši? Tāpēc cenšamies darboties arī šajā lauciņā un iestudēt latviešu operas."

Vaicāts, kura bijusi pirmā operstudijas "Figaro" iestudētā izrāde, kā arī populārākā, Viesturs Gailis smejas: "Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, bet tā ir Humperdinka "Ansītis un Grietiņa", kuru nu jau iestudē astotais vai devītais sastāvs. Mums laimējies, ka tā ir Arnolda Liniņa režija, Tamāras Ēķes horeogrāfija - tas ir ideāls iestudējums gan studentiem, gan bērniem, kuri to skatās. Tā ir opera-rotaļa, kurai līdzīgu neesmu redzējis nevienā pasaules operteātrī. Nospēlēta jau 98. izrāde... Vēl viena izrāde martā jānospēlē, un tad jātaisa 100. izrāde..."

Operstudijai šo gadu laikā cauri gājuši faktiski visi operdziedātāji, kuri studējuši Mūzikas akadēmijā - savu pirmo lomu te dziedājusi arī Elīna Garanča (Monteverdi "Orfejā"). Buķete - košu košā.

Runājot par abiem jau minētajiem viencēlieniem, tie solās būt gaiši un optimistiski. "Kāpēc gan jubileja būtu jāsvin drūmi?! Tā ideja, izvēloties repertuāru, mums ir tāda: lai būtu kas neredzēts, lai iestudējumos varētu piedalīties faktiski visi, kuri to vēlas, un trešais - lai būtu arī paaudžu sadarbība, tāpēc šajā gadījumā iestudējumos piedalās arī tie solisti, kas jau izgājuši pasaulē," stāsta diriģents.

Un kas gaidāms tuvākajā nākotnē? "Ir daži ieskicējumi, potenciāli iestudējamas operas, taču esmu mazliet māņticīgs - ne vienmēr vajag skaļi teikt, jo ir pieredze, ka iecere neizdodas. Taču viens nu gan: jābūt sliņķim, lai neko jaunu neatrastu! Vienmēr var sameklēt ko interesantu..."