Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris "Austrums" 7. janvārī aicina uz 30. dzimšanas dienas koncertu, un šis ir ideāls laiks, lai "Klasikas" studijā pārlapotu kora vēsturi no šūpuļa kāršanas līdz šodienai...

"Korim savulaik vārdu izdomāja muzikoloģe Ilzes Šarkovska," atceras diriģents Ārijs Šķepasts. "Mums toreiz bija pārrunas, kā tad īsti to saukt. Ilze zināja, ka Latvijas laikā bijis jauks izdevums ar šādu nosaukumu, kurā latviskas lietas tikušas pārunātas, rādītas, cildinātas, izceltas. Otrs pamatojums - Hermaņa Heses stāsts "Ceļojums uz Austrumu zemi" - ģeniāls stāsts, kuru izlasot, sapratu: nosaukums ir tik ietilpīgs, ka ar tādu ir vērts soļot pa dzīvi."

Ārijs Šķepasts arī atceras: "Kad sākām radošās gaitas, Latvija vēl bija PSRS sastāvā, tā ka ar lepnumu varam sacīt, ka esam vecāki par valsts atgūto neatkarību. Darbību sākām mana klasesbiedra Jāņa Stikāna vadībā, bet koris atradās Vissavienības rūpnīcas "Sarkanais kvadrāts" paspārnē - rūpnīca ražoja gumijas apavus visai Savienībai, un varēja mums sniegt materiālu atbalstu.

Gumijas zābakus rūpnīca gan nedeva, bet, ja izdomājām, ka gribam sarīkot kora radošo nometni, bez ierunām visiem tika iedoti 3 taloni, par kuriem Krāslavas restorānā varējām trīs reizes dienā iet un ēst...

Pēc pāris gadiem Latvija kļuva brīva, un sākās jauns posms musu dzīvē..."

Ārijs ar prieku atceras, ka jaunu paspārni laipni devusi Rīgas Latviešu biedrība. "Biedrība bija pretimnākoša, turklāt tai bija vēlme pēc vairākiem kolektīviem. Ja "Austrums" bija jauniešu koris, tad Rīgas Latviešu biedrības koris - visu paaudžu koris," atceras Ārijs. "Tad nu mēs, abi kori, mēģinājām sadzīvot, atrodot dažādus radošus ceļus."

Bet interesanti: kā tad īsti ir ar to "jauniešu kora" definīciju, ja šobrīd "Austrumā" dzied 35 dziedātāji vecumā no 16 līdz 45 gadiem?

"Šis patiesi ir viens no būtiskiem jautājumiem... Ja cilvēks korī sāk dziedāt 20 gadu vecumā un korī nodziedājis 30 gadus, tad viņš patiesi vairs nav nekāds jaunietis, tāpēc dziedātājiem, kuri sasnieguši tik "cienījamu vecumu", piedāvāju papildināt Rīgas Latviešu biedrības kora rindas - diemžēl atsaucība ir neliela," smejas Ārijs.

Tikām otrs studijas viesis - tenors Mārtiņš Medens atklāj, ka "Austrumā" dzied jau 12 gadus. "Uz kori atnācu nejauši - mani uzaicināja, jo kārtējo reizi trūka tenora. Ļoti iepatikās tas, ko koris tobrīd dziedāja - tā bija ievirze uz seno mūziku, baroku, un tā nu kādu laiku esmu te palicis..."

Jubilejas koncertam Ārijs Šķepasts devis zīmīgu nosaukumu - Ceļš". "Tā ceļa ideja ir ne tikai par šūpuli, jaunību, brieduma gadiem, un atskatu uz noieto. Mūsu himna ir Jāzepa Vītola dziesma "Saule austrumos", kas visu šo ceļu arī iziet. Būtiskākais, lai pēc ceļa noiešanas atmiņas, mantojums būtu gaišs.

Ja viens otram pēc noietā ceļa spēsim paskatīties acīs un teikt, ka ceļš bijis gaišs, jēga bijusi piepildīta.

Gatavojot koncertu, uzrunājām arī komponistu Andreju Selicki, lai uzraksta savu redzējumu šim pašam Teodora Zeiferta dzejolim."

Koncerts izskanēs Rīgas Mākslas un Medju tehnikumā - neparastā vietā, jo telpai nav fokusa uz skatuvi, visapkārt balkons. Tieši šajā skolā kaldināts un iesvētīts arī kora "Austrums" īpašais talismans - ar melnu akmeni rotāts sudraba gredzens, kuru pēc īpaša iesvētību rituāla saņem katrs "Austruma" dalībnieks. Daudzi to nēsā arī ikdienā - Ārijs, piemēram, to tā arī ne uz mirkli nav novilcis...