Šajās dienās aktīvu koncertdarbību izvērsušas čelliste Ieva Upatniece un pianiste Elīna Bērtiņa - 7. decembrī viņas koncertēs Cēsīs, 9. decembrī - Rīgā.

Viena otru viņas pazīst kopš bērna kājas: "Abas esam sastapušās ļoti sen - kopā mācījāmies Dārziņskolā, esam kopā augušas," stāsta Ieva, kura saistīta ar burvīgiem soloiznācieniem kopā ar LNSO, kamēŗ Elīna spoži atskaņojusi vairākus klavierkoncertus.

Taču kamermūzikai abu mākslinieču dzīvē ir īpaša nozīme. Lai gan abas ilgu laiku nav muzicējušas ģimenes apstākļu dēļ, tieši tagad vēlējušās sarīkot koncertu. "Kamermūzikai ir milzīga nozīme - nevaru iedomāties spēlēt tikai orķestrī," stāsta Ieva. "Kamerūzika paplašina repertuāru, bagātina un pilnveido; mēs visi zinām, ka tā ir nepieciešama. Mēs visi to vēlamies spēlēt, jo ir ļoti daudz skaistas mūzikas šajā žanrā."

"Varu tikai piekrist Ievai par kamermūzikas nozīmīgo lomu mūziķu dzīvē. Pianists savā ziņā ir vientuļa profesija, lai gan solo iznācieni ir brīnišķīgi," saka Elīna. "Jā, ir klavierpavadījumi, kamermūzika, un saskarsme ar to ir skaista - ir tik daudz mūzikas, kas ir maz spēlēta, piemirsta vai pirmoreiz sastapta."

Un kāpēc skanēs tas, kas skanēs? Izrādās - pusi no programmas izvēlējusies Ieva, bet otru pusi - Elīna.

"Centrs bija Kabaļevska sonāte, ap ko arī veidota programma, kurā iekļauti darbi, kas mūsu koncertzālēs maz spēlēti. Tā ir mūzika, kas pelnījusi, lai to atskaņotu," rezumē mākslinieces.