Jau septīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival K(n)it 7, no 4. līdz 20. septembrim piedāvājot plašu pasākumu programmu.

Festivālā piedalīsies ap 40 mākslinieku un mākslinieku grupu no Latvijas un ārvalstīm, bet par centrālo festivāla norises vietu šogad izvēlēta kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka Krišjāņa Barona ielā 14, piedāvājot Survival K(n)it 7 apmeklētājiem izstāžu un starpdisciplināru pasākumu kopumu. Festivālu organizē un producē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.

Adīšana, kas ietverta Survival K(n)it 7 nosaukuma vārdu spēlē, iezīmē festivāla šī gada tēmu – ikdienas darbībās un lietās ietverto, bieži vien nemanāmo radošo potenciālu. Izceļot tādas šķietami vienmuļas nodarbes kā izšūšana, iešana, ēst gatavošana vai mājas uzkopšana, pievēršam uzmanību ikdienas lietu horeogrāfijai, ieraugot tās kā īpašu pieredzi, kā arī – parasto, kas ļauj notikt neparastajam.

"Jā gan, tas "n" burtiņš festivāla nosaukumā nav iekļauts nejauši - vienlaikus tas iezīmē festivāla tēmu, kas ir adīšana, bet tādā simboliskā līmenī," intervijā "Klasikai" stāsta  Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese. "Šoreiz vairāk tiecamies domāt par ikdienas mazajām darbībām - ēst gatavošanu, rokdarbiem, istabas uzkopšanu, staigāšanu, dienasgrāmatas rakstīšanu - visām tām lietām, kas veido mūsu ikdienas audumu un kļuvušas šķietami nemanāmas. Taču tieši no tām veidojas mūsu dzīve, kā musturs saliekoties kopā. Tad nu aicinām paskatīties uz savu ikdienu - lai ieraudzītu, ka rutinētu darbību atkārtojums kļūst par rituālu, īpašu horeogrāfiju.

Lai pamanītu, cik daudz potenciāla slēpjas ikdienas darbībās, kas, izkārtojoties, uzkrājoties un akumulējoties, spēj izmainīt lielas lietas. Tāds mazo lietu spēks.

Kā mazais cinītis, kurš gāž lielu vezumu. Apziņa, ka caur mazajām lietām vari nostāties pretestības pozīcijā."

Taču ir vēl arī otra - ne mazāk būtiska lieta, ko Solvita akcentē festivāla kontekstā: "Tiek runāts par sadarbības tīklu starp mazajām mākslas organizācijām - tām neliela izmēra mākslas institūcijām, kas runā par mākslu, kas reflektē par sabiedrībā aktuāliem procesiem. Tikai sadarbojoties un aužot vienu tīklu, varam kaut ko ietekmēt, un, īstenojot mūsu mikroutopijas un vēlmes, padarīt pasauli labāku. Visbeidzot, gribējām paspēlēties arī ar vārdkopu Survival Kit, kādā dēvēts festivāls, kas savulaik radās kā atbilde krīzes situācijai."

Sarunā Solvita Krese akcentē festivāla būtiskākos notikumus un programmas galvenos akcentus.

Plašāk par festivāla programmu aicinām skatīt ŠEIT!