Klajā nākusi Hannesa Korjusa grāmata "Ludzas igauņi: Zemes dieva tauta".

Apcerējums veltīts Ludzas novada igauņiem (igauņu valodā – lutsi maarahvas), par kuriem liecības saglabājušās vietvārdos, teikās un pasakās. 19.– 20. gadsimtā viņi mita Ciblas, Mērdzenes, Nirzas, Pildas pagastā un pakāpeniski saplūda ar apvidū esošo latviešu etnosu, atstājot kultūras un etnogrāfiskas pēdas Ludzas novada vēsturē.

Hanness Korjuss (1965) ir igauņu izcelsmes pētnieks, kurš jau kopš 90.gadu sākuma dzīvo Latvijā. Viņš ir žurnālists un tulkotājs, latviešu kultūras popularizētājs Igaunijā. No latviešu valodas uz igauņu valodu tulkojis Māras Zālītes romānu "Pieci pirksti", Kristīnes Želves stāstu "Meitene, kas nogrieza man matus" un citas.

Darba izstrādē autors ir izmantojis plašu materiālu klāstu: Baltijas valstīs un Skandināvijā pieejamos arhīvus, hronikas, dažādu nozaru un valstu pārstāvju pētījumus un publicistiku.

"Tas ir tāds kā pārskats par Ludzas igauņiem – domāju, tas būs interesants ikvienam Latvijā, kurš par šo jautājumu vēlas uzzināt ko tuvāk," intervijā Sandrai Ņedzveckai atzīst autors.

Sarunas gaitā vaicāts, kuras ir tās īpašības, kuras latviešiem un igauņiem ir kopīgas, Hanness smejas:

"Tikko biju grāmatu mesē Londonā. Tur izskanēja sauklis, ka latvieši ir introverti, un šajā sakarībā igauņi teica - ja jau latvieši uzskata, ka viņi ir introverti, tad kādi esam mēs, igauņi?! Tā ka igauņiem šķiet, ka latvieši ir traki ekstroverti!"