Uz sarunu aicinām klavesīnisti un ērģelnieci Lieni Madernu-Stradiņu, lai iztaujātu par iemesliem, kas likuši viņai traukties šurp no Amsterdamas.

"Klasikas" studijā viņa patiesi ieradusies taisnā ceļā no lidostas, un zināms, ka jau šo sestdien, 2. septembrī, Liene sniegs ērģelmūzikas koncertu Ugāles baznīcā, bet 3. septembrī  mākslas muzejā "Rīgas Birža" kā klavesīniste ar soloprogrammu "Mūzu dialogi. Mūzika no Apgaismības laikmeta Francijas" noslēgs Rīgas vēsturiskās mūzikas un dejas festivālu.

Runājam par viņas kaislību uz senajiem instrumentiem un uzzinām, kad radusies vēlme paplašināt savu taustiņinstrumentāriju. Vēl šajā sarunā - arī par studijām Amsterdamas konservatorijā, pedagogiem un domubiedriem, komponistiem un mūzikas stiliem.

"Klavesīnu spēlēju ilgāk nekā ērģeles. Sākumā to braucu studēt uz Holandi pie Tona Kopmana, bet tagad esmu Amsterdamā. Specializējos senajā - 17./18. gadsimta mūzikā, un arī ērģeles tagad spēlēju, specializējoties tieši šī perioda stilistikā," stāsta Liene.

Latvijā Liene sākotnēji apguvusi klavierspēli, bet nu jau septiņus gadus dzīvo, mācās un muzicē ārpus Latvijas. Nīderlandē ir viņas ģimene - dzīvesbiedrs un dēliņš. Amsterdamā rit pēdējais gads maģistrantūrā, un pēcāk Liene nolēmusi studēt arī doktorantūrā.

"Senajā mūzikā vienmēr var ko jaunu atklāt - senās mūzikas pasaule nemitīgi mainās, notiek jauni atklājumi. Nīderlande tam ir pateicīga - no vienas puses šeit ir ļoti sena klavesīna vēsture, te arī sākās klavesīna atdzimšana ar Gustavu Leonhardu un Tonu Kopmanu priekšgalā, turklāt ir arī ļoti labas senās mūzikas skolas," atklāj Liene, kurai mājās ir vesels instrumentārijs - veseli trīs vēsturiskie instrumenti, kas ļoti palīdz senās mūzikas izpētē. "Visu laiku man ir kāds nākamais instruments, ko ļoti gribu," smej mūziķe.

Visupirms Lieni sastapsim pie Ugāles baznīcas ērģelēm, kuras līdz šim viņa nav spēlējusi. "Taču esmu dzirdējusi, ka tas esot brīnišķīgs 1701. gada instruments, kas saglabājies diezgan nemainīgā stāvoklī. Speciāli tam esmu piemeklējusi atbilstošu programmmu - Bahu, Bukstehūdi."

Tikām "Rīgas Biržā" Lienes rīcībā būs divmanuāļu klavesīns, flāmu instruments. "Vienmēr jāmeklē kompromisi, kā var instrumentam ar repertuāru tuvāk pieiet.

Turklāt klavesīnam vajadzīgs laiks, lai "iesildītos" - uzreiz tas neskan labi, vajag vismaz piecas minūtes, lai sarastu. Pat vairāk. Jo ilgāk spēlē, jo vairāk krāsu vari izvilkt.

Protams, primārais ir instruments, kas manā rīcībā, un tad piemeklēju tam atbilstošu repertuāru. Klaviatūras izmērs ir svarīgs."

Lienes mīlestība pieder franču mūzikai. "Manuprāt, tā piestāv manam raksturam, kaut labi saprotu, ka arī vācu mūzika ir izcila.

Taču man nepatīk pārāk strikti likumi, kuros jāiekļaujas - mīlu improvizatorisko brīvību.

Tāpēc arī man ir ansamblis, kas specializējas improvizācijā, un tas franču mūzikai ir tuvāk nekā vācu."

Liene ikdienā muzicē ne tikai solo, bet arī ansambļos. Šobrīd aktuāli ir divi - Cutting Edge specializējas 18. gadsimta improvizācijā, savukārt Piu Corde - Apgaismības laikmeta repertuārā.