10. augustā Latgales pārstāvniecībā Rīgā notika preses konference, kurā līdz ar koncertzāles "Gors" ziemas sezonas plāniem tika izklāstītas XI Baroka mūzikas dienu Rēzeknē norises. Par tām vēstīja festivāla mākslinieciskā vadītāja, čelliste Ilze Grudule un šveiciešu komponists Vincents Flikigers.

"Ar Baroka mūzikas dienām Rēzeknē ienāk Eiropa, jo katru gadu festivālā esam prezentējuši vienu valsti. Tādējādi Latgale ik gadu uz vairākām dienām kļūst kādas Eiropas valsts kultūras vēstniecība: te ir bijusi Itālija, vairākas reizes – Šveice, Polija, Holande, un šogad ciemos būs čehu mūzika un mūziķi," stāsta Ilze Grudule. Festivālam uzsākot otro desmitgadi, viņa slavē koncertzāli "Gors", kur pērn simboliski uzbūvēta "Māja Mītelim", bet šogad tiks svinēti svētki vienam instrumentam, kas tiks spēlēts visos piecos koncertos - tas būs 19. gadsimta oriģinālinstruments āmuriņklavieres, kas īpaši tiks atgādātas no Prāgas.

Festivāls "Baroka mūzikas dienas Rēzeknē”,  kas šogad notiek no 14. līdz 20. septembrim, ir unikāls notikums gan Latvijas, gan pasaules mērogā – festivāla misija vienmēr bijusi sniegt klausītājiem iespēju dzirdēt skaņdarbus, kas rokrakstu formā gadsimtiem ilgi gulējuši bibliotēku plauktos, te skan mūzika, kas klusējusi vairāk nekā 200 vai 300 gadus. Arī šogad Baroka mūzikas dienas no aizmirstības cels gaismā skaņdarbus, kas gan šodienas klausītajam, gan pašiem mūziķiem būs pirmatklājums.

Uzmanības lokā būs čehu mūzika un čehu mūziķi: skanēs Jana Ladislava Duseka mūzika, spēlēta pie Duseka laika āmuriņklavierēm (tās uz Latgali ar īpašu transportu sev līdzi vedīs pianiste Alena Henigova), bet Baroka mūzikas dienu centrā būs Johana Jozefa Reslera (Johann Joseph Rösler, 1771-1830) komiskās operas “Slepkavība atriebības dēļ” uzvedums Latgales vēstniecībā "Gors" un Rīgas Mūzikas namā "Daile".

Johana Jozefa Reslera vārds tika atklāts, pētot Lubkovica orķestra (tolaik saukta arī par kapelu) vēsturi, ko dibināja grāfs Francis Maksimiliāns Lubkovics. Grāfam bija ļoti augsta izglītība un arī izsmalcināta gaume, tāpēc viņš savā galmā vēlējās vislabāko orķestri. Viņam tas arī izdevās, jo Lubkovica kapelā spēlēja tā laika lielākie virtuozi no Bohēmas un Vīnes. Viņš pasūtīja sacerējumus veselai virknei vadošo komponistu un tādā veidā Lubkovica vārds ir iemūžināts jo daudzās 19. gs partitūru titullapās.

Reslers bija viens no Lubkovica orķestra kapelmeistariem. Daudzi fakti par mūziķa dzīvi nav zināmi, taču domājams, ka grāfs Resleru saticis Prāgā, kur 1797–99 Reslers bija Prāgas operas direktors un renomēts pianists. Šajā laikā viņš sacerēja vairākas operas un mūziku pantomīmām. Daudzas no tām ar panākumiem tika uzvestas arī Vīnē.

Šī komponista daiļrade šodien vēl tikai gaida atkalsastapšanos ar publiku. Viens no pirmajiem mūsdienu pirmatskaņojumiem ir operas “Slepkavība atriebības dēļ” iestudēšana Alenas Henigovas vadībā un Miroslava Rovenska režijā. Opera tika iestudēta starptautiskā festivāla “Jezeržī muzikālā vasara” (Hudebni léto v Jezeri) laikā grāfa Lubkovica pilī 2013. gadā, Johana Josefa Reslera 200. jubilejas gadā.

Tāpat kā Baroka mūzikas dienu Rēzeknē, arī festivāla “Jezeržī muzikāla vasara” viens no galvenajiem mērķiem - gaismā celt aizgājušo gadsimtu partitūras, kas šodien ir nepelnīti aizmirstas. Tieši šāda pēc 200 gadu dusēšanas bibliotēkas plauktos ir jaunatklātā komiskā opera-parodija “Slepkavība atriebības dēļ”, kas šogad tiek nodota arī XI Baroka mūzikas dienu Rēzeknē publikas vērtējumam.

Starp citu, Jezeržī pils saimnieks grāfs Lubkovics bija arī viens no ievērojamākajiem mūzikas mecenātiem. Ne velti Bēthovens veltīja stīgu kvartetus op. 18 tieši šim vīram un savas Trešās simfonijas pirmatskaņojumu izlasītai sabiedrībai diriģēja tieši Jezeržī pils teātrī, ne velti Gluks vairākas vasaras pavadīja tieši Jezeržī pils viesu apartamentos. Grāfa Lubkovica orķestrī spēlēja vislabākie tā laika mūziķi no Bohēmas un Vīnes. Arī grāfa pēcteči šodien ir lieli mūzikas mīļotāji un ir kaislīgi festivāla “Jezeržī muzikāla vasara” apmeklētāji.

Savukārt šveiciešu komponists Vincents Flikigers, kurš itin veikli runā latviski, pastāsta par savu skaņdarbu, kuru rakstījis īpaši festivālam. Tā tapšana nudien bijusi visai sarežģīta...