27. augustā Lūznavas muižas Sarkanajā zālē koncertu sniegs baroka vijolniece Lāsma Meldere-Šestakova, muzicējot kopā ar koklētāju ansambli "Kārta". Atbilstoši baroka mūzikas stilistikai, šajā projektā arī kokles kļūst gandrīz vai par baroka instrumentu. Par šo neparasto kopskaņu, kā arī par pieredzi, muzicējot muižās un pilīs, "Neatliekamajā sarunā" vēsta Lāsma Meldere-Šestakova.

"Mūsu projekts aizsākās pirms gada," stāsta Lāsma. "Tobrīd strādāju Valmierā, un pēkšņi izdzirdēju Daces Cerbules, mūsu kokles spēles skolotājas, spēli.

Un pēkšņi kokli sadzirdēju nevis kā tautas instrumentu, bet gluži citādi - kā klavesīnu, lautu, ģitāru.

Mūsdienu komponisti koklei raksta diezgan daudz mūzikas, un, to atskaņojot, kokle skan pilnīgi citādi! Abas ar Daci sākām runāt, ka varētu pamēģināt sadarboties. Dace spēlēja ansamblī "Kārta", un meitenes nolēma - kāpēc nepamēģināt? Kokles spēlē arī klasisko mūziku un baroku, tā nav, ka baroka repertuārs koklei būtu ļoti unikāla lieta. Bet tieši ar vijoli, atskaņojot agrīnāku baroka mūziku - tas nebūt nav bieži. Un kokļu meitenes ir tik drosmīgas, elastīgas - ir kolosāli būt kopā ar viņām un spēlēt!"

Lāsma atklāj, ka visas kopā muzicējušas ne tikai Latvijā, bet pabijušas arī festivālā Polijā: "Arī tur mūs uzņēma burvīgi - ar lielu pārsteigumu un prieku. Un tur jau ir tā interesantā lieta: ja kokles spēlē tautas mūziku, tās izklausās kā tautas instruments. Tiklīdz pamēģina ko citu, arī skanējums mainās. Skanējums ir neparasti dzidrs - baroka vijole izcili sader ar kokli, tembri ir radniecīgi. Protams, koklēm ir savas iespējas, dažbrīd grūti klājas pie alterācijām, hromatismiem."

Vēl sarunā Lāsma atklāj, kādu autoru mūzika skanēs koncertā. Koklētājas spēlēs Skarlati un Pahelbelu, bet kopā ar vijoli - Bīber un Tēlemani.

"Turklāt kokļu meitenēm ir speciāli šūdināti tērpi, ļoti skaisti un krāšņi," priecājas Lāsma. Vaicāta, cik viegli vai grūti Latvijā 21. gadsimtā klājas baroka vijolniecei, mūziķe neslēpj:

"Baroka mūziķiem Latvijā nav daudz darba, no tā dzīvot nevar. Vairākus gadus nodzīvoju Šveicē, tas gan tur bija mans maizes darbs..."