Svētdien, 19. oktobrī, Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē uz sonāšu vakaru mūs aicina vijolspēles vecmeistars Juris Švolkovskis un pianists Ventis Zilberts, klausītājus iepriecinot ar trim šī žanra šedevriem - Ludviga van Bēthovena, Kloda Debisī un Sergeja Prokofjeva sonātēm.

"Nav nemaz tik daudz sonāšu, kuras varētu klausīties ar baudu. Taču šajos darbos ir tik daudz bagātību, kas uzrunā gan mūziķi, gan klausītāju. Šo trīs sonāšu muzikālā būtība ir tuva mums abiem - gan Ventim, gan man," intervijā "Klasikai" atklāj vijolnieks Juris Švolkovskis, kurš visas trīs sonātes savulaik atskaņojis - tiesa gan, ārpus Rīgas.

Kloda Debisī sonāti iepriekšējo reizi abi kopā spēlējuši tieši pirms 30 gadiem. "Sagaidījām, ka Rīga kļuvusi Eiropas kultūras galvaspilsēta, un sapratām: ir īstais laiks sarīkot koncertu atkal," smaida vijolnieks.

"Visās sonātēs, ko esam iekļāvuši programmā, vijolnieks un pianists ir līdzvērtīgi partneri. Brīžam tā ir sonāte vijolei un klavierēm, brīžam - klavierēm un vijolei. Katrā ziņā - tā ir nedalāma vienība," pārdomās dalās Ventis Zilberts. Prokofjevu un Bēthovenu kopā ar Juri Švolkovski viņš spēlēs pirmoreiz.

Jautāts, vai ir kas mainījies mūzikas uztverē, atskaņojot šo mūziku, vijolnieks prāto, ka ir gan: "Protams, uztvere ir gluži cita. Klausījos 1984. gada koncerta ierakstu - ar laika distanci šķiet, ka ar gadiem daudz kas skaidrāks kļuvis..."

Vēl sarunā abi kungi atklāj katra skaņdarba muzikālo būtību, tajā ietverto vēstījumu un atzīst: ilgo sadarbības gadu laikā muzikālā sapratne un dombiedrība izveidojusies lieliska.

"Mums ir, par ko parunāt," rezumē profesors Švolkovskis.