4. un 5. augustā plkst. 21:30 Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros paralēli bērnu programmai notiks kāda skatītāju gaidīta pirmizrāde - pagājušā gada festivāla ietvaros tapusī skaņas izrāde "Purva bridējs. Ciltskoks”, ko veidojis komponists Kristaps Pētersons.

Tās pamatā - elektroakustisks skaņdarbs, kura centrā atradīsies cilvēku balsis no solo līdz korim visdažādākajās niansēs, savukārt izrādes perifēriju veidos vides trokšņi. Izrāde notiks Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā.

"Viens no pirmajiem iedvesmas avotiem bija fakts, cik Blaumanis izsmalcināti raksta, viņa valoda - krāšņa, grezna. Otrs - novelē "Purva bridējs" nav neviena lieka vārda, viss rūpīgi izbalansēts, tāpēc arī manā darbā teksts atstāts nemainīgs, gandrīz viens pret vienu," stāsta komponists. "Teicēji runā aprakstošos tekstus, bet ir arī visi tēli - tādi, kādi nu Blaumanim tur ir. Tekstu var runāt, dziedāt, čukstēt - tās ir trīs pamatkategorijas, un tad nu tās arī visas tiek izmantotas."

Kristaps atgādina, ka opuss jau sen kā radīts - sākums tam meklējams pirms diviem gadiem.

"Ir ļoti svarīgi, ka Blaumanis šeit paliek nemainīgs. Pats esmu mūziķis un labi zinu, ka spēlējot Bahu vai Mocartu - tātad klasiķus, un Blaumanis arī ir mūsu kalsiķis! -, mūzikā neko nedrīkst mainīt.

Ja nevar nospēlēt tā, kā rakstīts, tad nevajag ņemt tos skaņdarbus!

Tāpēc man ir sajūta, ka tieši tāpat jārīkojas arī ar Blaumani. "Purva bridējs" ir stāsts, nevis luga - tātad, tas domāts lasīšanai. Tātad tas ir tas, ko drīkst ar to darīt. Lasīt balsī. Ko vēl? Mūziku viņš pats neattēlo nevienā brīdī - vienīgi pieminēts ir kora mēģinājums, kurā piedalās arī Kristīne. Tātad dziedāšana kaut kādā ziņā iekodēta. To varbūt drīkst. Nākamais - var ņemt tās vides skaņas, kādas Blaumanim ir, ko viņš pats aprakstījis. Un lēnām tas sāka apaug, tarnsformēties. 

Ar mūziku labi var atveidot smaržu, jo skaņa ir rada garšai un skaņai. Tas ir mans mēģinājums parādīt šo darbu tādu, kāds ir Blaumanim.

Un tad to visu gribējās ielikt dabā. Tas ir 19. gadsimts, un, kaut elektrība jau bija, stāstā tā nav pieminēta. Tā ir cita vide ar akustisko pasauli. Meklējām, kur tāda būtu - daudzmaz tuva Blaumanim.

Meklējām klusāko vietu Valmieras pilsētā, un atradām pie upes stāvajiem krastiem.

Arī laiks daļēji sakrīt, jo stāsta otrajā pusē minēta augusta beigas un septembris. Turklāt - lai arī Blaumanis minējis Alaini un mēs arī zinām, ka prototipi nāk no Kokneses, kur Daugava tek garām, arī mums ir upe. Mēģinājām atrast vietu kā tādu, ka tā varētu spēlēt līdzi un palīdzēt darba tapšanā."

Taujāts par mūziku, Kristaps neslēpj: "Cik nu tālu no sevis var aizbēgt... Tomēr centos darīt tā, lai tas nebūtu pārsvarā Kristapa Pētersona, bet gan vairāk Blaumaņa stāsts."

Skaņu partitūrā Kristaps iekļāvis ļoti daudz retāk izmantotu instrumentu. "Gribēju palikt pie akustiskajiem instrumentiem, un nebija obligāti izmantot tikai latviešu tradicionālos instrumentus - stāsts risinās muižas vidē, kas attēlota kā ļoti eklektiska, vienā no barona zālēm uz grīdas guļ pat tīģera āda, tā ka iztēlē varēju ceļot kaut uz Brazīliju!"

---

Izrādi veido – komponists Kristaps Pētersons (Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris)
Skaņu režisors – Tālis Timrots
Izrādes ierakstā piedalās aktieri un dziedātāji – Ieva Puķe (Valmieras drāmas teātris), Armands Siliņš (Latvijas Nacionālā Opera un Balets), Svetlana Bless, Ivo Martinsons, Januss Johansons, Aigars Vilims, Skaidrīte Putniņa, Ilze Lieckalniņa, Aigars Apinis, Tālivaldis Lasmanis, Dace Everss (Valmieras drāmas teātris), Ieva Parša (Latvijas Nacionālā Opera un Balets), Agate Burkina, Dace Strautmane (Latvijas Radio koris), Kristaps Pētersons (Kremerata Baltica), Varis Piņķis (Jaunais Rīgas teātris), Jēkabs Piņķis, Jēkabs Nīmanis, kā arī instrumentālisti: basa flauta, tenora blokflauta, tenora visla - Andis Klučnieks (orķestris "Rīga"), angļu rags - Egils Upatnieks, fagots - Jānis Semjonovs, flīgelhorns -  Jānis Porietis, bastrombons, tuba - Artūrs Bērziņš, arfa - Ieva Šablovska, baroka alts - Līga Pētersone, viola da gamba - Ainārs Paukšēns (Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris), mežrags - Guntis Kronītis (Latvijas Nacionālā opera un balets), vijole - Madara Pētersone, alts - Santa Vižine, kontrabass, akustiskā ģitāra, taustiņinstrumenti un idiofonie instrumenti - Kristaps Pētersons (Kremerata Baltica), čells - Ēriks Krišfelds (Liepājas Simfoniskais orķestris), brīvmākslinieki: bungas - Kaspars Kurdeko, kokle - Anda Eglīte, pozitīvs - Uģis Krišjānis, akordeons - Kaspars Gulbis, baroka vijole - Vitālijs Šestakovs, klarnete, basklarnete, tenora saksofons - Jēkabs Nīmanis. Ieraksta skaņu režisori Emīls Zilberts (Valmieras drāmas teātris) un Tālis Timrots (Mint studija Rīgā).

Sarunas atšifrējums: Ieviņa Ancena