26. augustā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos nu jau trešais Hotel Pro Forma un Latvijas Radio kora projekts Neoarctic ar Endija Stota un Kristapa Auznieka mūziku. "Neatliekamajai sarunai" Maruta Rubeze sagatavojusi reportāžu no šī projekta preses konferences, kurā piedalījās režisore Kirstena Dēlholma un diriģents Kaspars Putniņš.

Kora opera Neoarctic ir rosinoša, poētiska un saviļņojoša muzikāla performance par antropocēnu – jaunu ģeoloģisko laikmetu, kam raksturīga iepriekš nepieredzēta cilvēka ietekme uz Zemes ekosistēmām. Cilvēki ir kļuvuši par "dabas spēku", kas izraisa straujas, iepriekš nemaz neparedzētas izmaiņas uz to apdzīvotās Zemes.

Kirstena Dēlholma par savas teātra kompānijas darba stilu teic, ka ikviens no Hotel Pro Forma 40 darbiem ir ļoti atšķirīgs, un bieži vien nozīmīgs faktors līdzās vizuālajai mākslai tajos ir mūzika. "Manis pašas izglītība saistīta ar vizuālo mākslu, bet man ļoti patīk strādāt kopā ar dziedātājiem, mūziku un veidot izrādes, kur visi elementi ir vienlīdz nozīmīgi. Tādējādi varam teikt, ka mēs radām dziedošus tēlus, un šajā jomā mums ir brīnišķīga sadarbība ar Kasparu Putniņu un Latvijas Radio kori."

Savukārt Kaspars Putniņš atklāj, ka šobrīd norisinās visai intensīvs darba posms: "Gandrīz visa radošā komanda ir Rīgā, arī Krists Auznieks, kurš studē Jēlas universitātē un tikko kā paveicis neiespējamo - iestājies pat Jēlas doktorantūrā... Bail pat domāt, cik liels bijis konkurss - manuprāt, tas cilvēcīgi teju nav iespējams. Šonedēļ mūsu uzdevums ierakstīt visu skaņu materiālu, kas būs dzirdams izrādē. Ļoti priecājos jau trešo reizi strādāt kopā ar Kirstenu - pirmā reize bija pirms desmit gadiem. Šķiet, ka tas vispārinātais skatījums uz lietām ir kopīgs visiem darbiem, taču Neoarctic vēsta par šīs pasaules trauksmi. Mēs esam pirmā paaudze visas cilvēces pastāvēšanas vēsturē, kura to apzinās. Jo pirms gadiem simt nevienam nenāca ne prātā, ka Zeme, daba ir kas tāds, ko iespējams iznīcināt, ka viss pastāv trauslā līdzsvarā. Mūsu pasaules izjūta šodien ir gluži cita, jaunā paaudze uzaug situācijā, kad labi to apzinās. Domāju, tas lielā mērā ietekmē mūsu attieksmi pret pasauli, arī pret citiem cilvēkiem.

Man ļoti patīk kvantu fizikas atklājums, ka objekts izmainās atkarībā no tā, kā uz to skatās - tas daudz stāsta par realitātes slāņiem.

Neoarctic gadījumā šis ir skatījums uz pasauli ne tikai caur globālās sasilšanas un ekoloģijas problēmu prizmu, bet arī stāsts par katru no mums."

Sarunā ar Kasparu Putniņu pakavējamies arī pēc preses konferences oficiālās daļas. "Esam diezgan tuvu noslēdzošajam posmam attiecībā uz projekta muzikālā ķermeņa izveidi. Kirstenai ir ļoti svarīga vizuālā elementa un mūzikas sakritība, un tas dažkārt mēdz ietekmēt arī muzikālas lietas. Viņa ir ļoti precīza izrādes iekšējā ritma veidošanā... Komponistu darbs ir fināla fāzē, arī mēs, dziedātāji, savu uzdevumu esam apjautuši. Koris parādīsies daudzās dimensijās un līmeņos - ir daudz elektroniskās mūzikas materiāla, kas tiks ģenerēts no mūsu balsīm. Tā ka muzikālais kosmoss vēl ir procesā."

Vaicāts, kā tēma iespaidojusi abus komponistus, Kaspars skaidro: "Abu mūzikas autoru stils un valoda ir ļoti specifiska. Tēma lielā mērā ietekmē kopējo virzību, mērogus, attiecības. Krists jau pats ir globāli domājošs, dziļas filozofiskas domas cilvēks, ar plašām interesēm par pasauli, dzīvi, cilvēkiem, tāpēc viņu uzrunāju pašā sākumā. (..) Būs gan tilti, gan kontrasti. Abi komponisti viens otra darbu dzirdējuši jau no paša sākuma. Viņi nestrādā kopā, un nemēģinām šīs attiecības arī mākslīgi veidot - tilti intuitīvi veidojas paši.

Runājot par komponistu izvēli, jau no paša sākuma sapratām, ka vēlamies visaugstākā līmeņa tehnoloģiju profesionāļus, un pagāja ilgs laiks, kamēr izkristalizējam konkrētus kandidātus. Tādu, kas mums liktos atbilstoši, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Jo daudzi neriskē doties teritorijā, kas viņiem nepazīstama."

Vēl sarunā Kaspars stāsta par iepriekšējo sadarbības pieredzi ar Hotel Pro Forma (jāatgādina, ka pirms Neoarctic sākumā bija gleznopera "Operācija: Orfejs", pēc tam - "Kara daba"). "Lielākais un brīnišķīgākais sadarbībā ar Kirstenu ir viņas kā mākslinieces reakcija - tas, kā veidojas impulsi un kā viņa tos attīsta, ir tik neiedomājami interesanti un absolūti neprognozējami! Radošais process ir ļoti īpašs... Jūtos lielā mērā kā komandas cilvēks, bet viņas priekšlikumi ir tik interesanti, tik aizraujoši, ka nav problēmu ar to visu identificēties. Ir nianses, kuras esam attīstījuši kopā, ir posmi, kad aptveram plašu tēmu loku, atrodot azimutu nākamajai rīcībai. Un ir brīži, kad viņa nāk ar paradoksālu priekšlikumu, kas zibenīgi aizrauj."

 

Performancē Neoarctic uzmanība vērsta uz mūsdienu industriālās civilizācijas drupām un veikumiem. Drupas un iznīcība, jaunas dzīvības formas un jaunas ainavas. Simbiozas attiecības mūsdienu sarežģītības pasaulē. Darīšanas un atdarīšanas uzplūdi, kas paver jaunas iespējas. Distopiskais un utopiskais, kuri saplūst vienā; ir jārod jauns izbrīns par šīs zemes brīnumiem. Operas Neoarctic galvenā tēma ir procesu, struktūru un formas savstarpējā saspēle.

Divpadsmit izcili Latvijas Radio kora dziedātāji redzami un dzirdami uz lielas skatuves. Viņi izdzied, izčukst, izkliedz un izrunā vārdus, veidojot ritmiskas, atkārtojošas, dunošas ainavas. Ritmiska mūzika saplūst ar eksperimentālu elektronisko mūziku. Skaistas melodijas te parādās, te pazūd. Skatuve ir ietīta baltā audumā – audeklā, uz kura atspoguļosies gaismas un krāsas, video un projekcijas. Nemitīgi mainīga ainava. Tērpi un rekvizīti ir materializēta kompozīcijas daļa. Gaisma piepilda telpu ar taustāmu atmosfēru un liegām krāsu ēnām, savukārt salocītais audums veido asas ēnas.

Kora operu NeoArctic veido 12 ainas, paverot skatam skaņu un attēlu ainavu 12 performatīvās dziesmās.