"Kontrabasa spēles klasē piecpadsmit gadu vecumā iestājos viena iemesla dēļ - tieši togad klasiskā ģitāras klase Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā tika aizvērta ciet, un man tas bija liels pārdzīvojums. Viss mans ceļš bija izdomāts, un tad pēkšņi šis negaidītais notikums! Pirmā iepazīšanās ar kontrabasu bija negaidīta, pārsteidzoša, pilna nezināmo. Sākumā - grūta, daudz citādāka, nekā biju iedomājies. Bet tagad ir labi tā, kā ir," saka Matīss Eisaks, kuram šobrīd ir divdesmit trīs.

Patlaban Čehijā studējošais mūziķis būs solists Normunda Šnē vadītā orķestra Sinfonietta Rīga sezonas noslēguma koncertā "Transatlantisks ceļojums laikā", kas 19. maija vakarā notiks Lielajā ģildē un kurā līdzās Jozefa Haidna, Stīva Reiha un Džona Adamsa mūzikai skanēs arī romantisma laika opuss Grande Allegro di Concerto à la Mendelssohn, ko sacerējis par kontrabasa Paganīni dēvētais itālis Džovanni Botezīni (1821-1889).

Astoņu gadu laikā Matīss paveicis daudz.

Iesākumā studējis Latvijā, tagad - Brno. "Nākamgad beidzot iegūšu bakalaura grādu. Šis ir pirmais gads ar pilna laika studijām. Mums tur ir ļoti starptautiska klase, uz kuru visi sabraukuši ļoti mērķtiecīgi - tāpēc, ka zina, ko grib. Koncentrēties kontrabasam."

Latvijā Matīss paspējis muzicēt kopā ar visiem profesionālajiem simfoniskajiem orķestriem. "Jā, mans instruments šeit ir diezgan pieprasīts, jo Latvijā kontrabasistu nav daudz," prāto Matīss, kurš mācījies pie dažādiem pedagogiem, toskait arī pie Gunāra Upatnieka.

Vaicāts, kā nonācis līdz sadarbībai ar Sinfonietta Rīga, mūziķis stāsta:

"19. maija koncerts manās domās ir visu pēdējo pusgadu. Tāpēc šobrīd ir svētku sajūta, ka tas beidzot pienācis - neticami mazliet! Pērn septembrī saņēmu piedāvājumu, bija abpusēji patīkams kompromiss programmas izvēlē. Turklāt ar Sinfonietta Rīga vairākārt esmu uzstājies orķestra sastāvā. Arī pēc nedēļas atkal atgriezīšos Rīgā, lai muzicētu kopā ar to."

Mūziķis spriež, ka Botezīni koncerts, ko viņam ir tas gods Latvijā atskaņot pirmoreiz, melodiski un intonatīvi ir līdzīgs Mendelszona Vijolkoncerta I daļai. "Runā pat, ka šī bijusi pirmā daļa no kāda daudz apjomīgāka darba, ko autors savulaik iecerējis. Katrā ziņā, šis koncerts ir saturīgākais darbs no Botezīni pūra."

Jau nedēļas nogalē Matīss atgriezīsies Brno, lai turpinātu kārtot sesiju. "Specialitātē gan eksāmens jau nokārtots. Starp citu, eksāmeni Čehijas augstskolā ir mazliet citādi, jo koncerteksāmeni nav atdalīti no tehniskajām ieskaitēm."

Un ko Matīss nolēmis darīt vasarā? "Vasara man asociējas ar sportistiem, kuriem beidzas sezona, un vasaras laikā jāsadziedē visas brūces un jāpārdomā, ko darīt tālāk, ko uzlabot. Tā arī es - jūnija sākumā apsēžos pats ar sevi, saprotu, kas jāuzlabo, un mērķtiecīgi to daru. Vairums pārdomu ir ar instrumentu un lociņu rokās. Apzinu tos mazos sīkumus, kas traucē, bet ikdienā tiem paskrienu garām.

Tas arī atšķir māksliniekus vienu no otra - ja gribi būt mazliet labāks, tas prasa ļoti daudz laika...

Vasara ir īstais brīdis, kad par to parūpēties."