Pēc nesen piedzīvota pirmatskaņojuma Latvijas Radio kora koncertā Sv. Pētera bazīcā un mazubrīd pirms jauna pirmatskaņojuma Latvijas Radio Rezidences trio Art-i-Shock koncertā 13. novembrī Latvijas Radio I studijā, "Klasikā"' tiekamies ar komponisti Santu Ratnieci.

Šis gads viņai ir neparasti radošs - veseli seši pirmatskaņojumi! "Viss gads sākās ar ļoti labu ziņu - ka esmu izturējusi konkursu un uz trim mēnešiem tieku uzaicināta kā rezidējošā komponiste Vīnē. Tur pabiju aprīlī, maijā un jūnijā, un viss vainagojās ar skaņdarbu oktetam Blaurackenflugel. Darbā gan netiek izmantoti sitamintrumenti. Sitaminstrumenti ir riskanta lieta - tie dod krāsu un veidojas tik bagātīga palete, kas savā ziņā novērš uzmanību no galvenā mūzikas materiāla. Komponistam ir daudz vieglāk uzrakstīt sitaminstrumentiem! Šajā gadījumā bija stīgu kvintets un trīs koka pūšamie," stāsta Santa un atklāj neparasto stāstu, kas šīs kompozīcijas pamatā.

"Šis gads šķiet tik garš, ka man jau piemirsies, ka marta sākumā biju Visbijā.

Netīšām uzgāju putnu ar salauztu spārnu, taču diemžēl viņam nevarēju palīdzēt. Vēlāk Vīnē ieraudzīju Albrehta Dīrera gleznu, kurā attēlots putna spārns... Sapratu, ka ideja jāiemieso skaņdarbā.

Īstenībā jau visi šogad rakstītie darbi iesākti pagājušajā gadā, un tā sagadījies, ka tie viens pēc otra tiek pirmatskaņoti tieši šogad. Tie tapuši lēni un paralēli viens otram," skaidro komponiste, atklājot gan opusa "Koka sirds", gan citu jaundarbu tapšanas vēsturi, toskait Ķīnas ceļojuma rosināto opusu "Rīta lietus".

"Pagājušajā gadā uz turieni devos izpētes braucienā - mēneša laikā šķērsoju visu Ķīnu, iepazinu dažādus mūzikas žanrus, atgriežoties mājās, sāku pamatīgi studēt katru instrumentu un mēģināju tos salikt vienā darbā. Bija jāraksta darbs Forbidden City Chamber Orchestra, kas darbojas Pekinā. Tam vajadzēja būt saistītam ar ķīniešu mūziku, taču nedrīkstēja arī pazaudēt savu rokrakstu. Mēģinājumu gaitā sapratu, ka tas, kas viņiem bija ļoti jauns, padevās labi, bet tas, ko biju paņēmusi no ķīniešu mūzikas, neizdevās tik labi."

Bet nu aktuāls 13. novembra koncerts, kurā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos īpaši trio Art-i-Shock radītais jaundarbs Nattergalen ("Lakstīgala").

"Kad Agnese Egliņa sāka ieskicēt visa koncerta ideju un teica, ka noteikti vajadzētu kādu pasaku vai stāstu, biju laimīga pārlasīt Hansa Kristiāna Andersena pasakas. Kad pieaugam, pasakas saprotam pavisam citādi. Tām ir tik daudz līmeņu," jūsmo Santa.

"Izlasīju visu grāmatu un sapratu, cik ļoti muzikāla ir Andersena valoda - cik ļoti lielu uzmanību viņš pievērš skaņām! Domājot par trio sastāvu, atradu īsto pasaku. Biju tik priecīga par "Lakstīgalu"! Stāsts jau ir par mūsdienu sabiedrību - kas notiek ar to, kad viss kļūst mākslīgs. Par to arī runā Andersens, cildinot mākslu, mīlestību, dabu. (..)

Andersens šo pasaku veltījis zviedru operdziedātājai Dženijai Lindei (Jenny Lind), kura tolaik tika saukta par zviedru lakstīgalu. Andersens Dženiju mīlēja, taču viņas sirds piederēja Šopēnam, un viņas balss palīdzēja komponistam viņa slimībā.

Tādējādi pasakas dziedinošais spēks piepildījās arī reālajā dzīvē."

Santa atklāj, ka diezgan daudz sadarbojusies ar katru no trio dalībniecēm atsevišķi. "Gribēju, lai pašām meitenēm šis darbs būtu kas jauns un interesants. Biju to jau iesākusi, kad Elīna paziņoja, ka nopirkusi jaunus instrumentus. Tas arī veidoja manu skaņdarbu. (..) Un tāds čella tonis, kāds raksturīgs Gunai... Tādu toni iepriekš neesmu dzirdējusi, kā skan Gunas čells. Nevaru iedomāties ideālāku skaņu manai mūzikai."

Santa Ratniece priecājas, ka mēģinājumā bijis patīkami dzirdēt, ka kompozīcijas iestudējums jau gandrīz gatavs: "Meitenes tik ļoti iedziļinājušās tajā visā. Bija ļoti daudz pārsteigumu, kādas tikai saskaņas neveidojas!"