12. oktobrī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Orķestra "Rīga" sezonas atklāšanas koncertā piedalīsies pasaulē pazīstamais zviedru klarnetists Hokans Rosengrens no ASV, atskaņojot tieši viņam sacerēto Frenka Tičeli Koncertu klarnetei un pūtēju koncertorķestrim. Ar mākslinieku tiekamies "Neatliekamajā sarunā".

Zviedrijā dzimušais Hokans Rosengrens (Håkan Rosengren) dzīvo ASV, kā solists un  kamermūziķis koncertē visā pasaulē, sniedz meistarklases un ir profesors Kalifornijas Fulertona universitātes Mūzikas skolā.

“Rosengrens uzreiz paliek atmiņā kā personība mūzikā. Viņam ir ekselenta tehnika, brīnišķīgs tonis, viņš prot izvilināt no instrumenta daudz dažādu krāsu,” - tā pēc H. Rosengrena koncerta Ņujorkā rakstījis laikraksts The New York Times.

Bet komponists Frenks Tičeli (Frank Ticheli) saka tā: “Rosengrena ugunīgajai virtuozitātei apvienojumā ar izsmalcināti skaisto toni bija tieša ietekme uz maniem radošajiem lēmumiem, strādājot pie šī darba.”

Pirmo reizi Hokans Rosengrens Latvijā bijis 90. gadu sākumā: "Bet atmiņas nav pārāk jaukas, jo laika apstākļu dēļ biju spiests nakti pavadīt Rīgas lidostā..." 

Taču Baltijas valstīs mūziķis koncertējis daudzkārt. Īpaši jau Lietuvā bieži sadarbojies ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri. Starp citu, Tičeli koncerta pasaules pirmatskaņojums noticis kopā ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri Joza Domarka vadībā! "Jā, tas bija interesanti - taču atcerieties, ka amerikāņu komponisti ir ļoti ieinteresēti, lai viņu darbi skanētu Eiropā, un Frenkam Tičeli šķita, ka tā ir ļoti aizraujoša pieredze - ka šī darba pirmatskaņojums notiktu tieši Lietuvā. Tas bija 2010. aprīlī. Tad opusam tika izveidota otra redakcija - pūtēju koncertorķestrim, un Amerikā tika pirmatskaņota tieši šī versija. Tas notika 2010. gada oktobrī. Spēlēju abas versijas, taču tieši pūtēju koncertversija ir populārāka, jo arī pats autors ir labi zināms pūtēju orķestru aprindās," stāsta Hokans un īpaši uzsver:

"Frenka Tičeli Koncerta atskaņojums  Rīgā būs šīs redakcijas pirmatskaņojums Eiropā!"

Koncerts rakstīts īpaši Hokanam Rosengrenam. "Frenks nolēma, ka darba koncepcijas pamatam izvēlēsies vispazīstamākos amerikāņu komponistus. I daļu viņš saista ar Gēršvinu, II daļu - ar Āronu Koplendu, bet III daļu iedvesmojis Bernsteins. No vienas puses tas dziļi sakņots amerikāņu tradīcijās, bet vienlaikus arī ievērojot klasisko tradīciju. Tas ir virtuozs un pieprasa labu saspēli ar orķestri. Kopā strādājām - viņš nesa man rādīt uzrakstīto, taču uzskatu - ja komponists strādā, tad lai viņš raksta tā, kā vēlas, nevis seko maniem norādījumiem."

Šo koncertu Rosengrens atskaņojis ar daudziem orķestriem, taču par sadarbību ar Orķestri "Rīga" mākslinieks ir īpaši gandarīts: "Tas ir ļoti labs pūtēju koncertorķestris! Šo opusu esmu spēlējis daudzos koncertos kopā ar daudziem orķestriem, taču varu teikt, ka šī ir virsotne!"

Hokans dzimis un uzaudzis Zviedrijas dienvidrietumos: "Tā bija neliela pilsētiņa pie jūras, kur vasarās bija apmetušies aptuveni desmit tūkstoši ļaužu, bet ziemās mita vien 150... Tad sastapu brīnišķīgu cilvēku - mūzikas skolas direktoru, kurš mācīja klarnetes spēli. Viņš maniem vecākiem, kas pēc profesijas bija mediķi, teica, ka man esot jāmācās klarnetes spēle."

Tā arī noticis. Pēc studijām Hokans strādājis arī Stokholmas Karaliskajā orķestrī, bet tad izlēmis paplašināt repertuāru un radošo pieredzi kopumā, tāpēc devies uz ASV. "Piedalījos vairākos starptautiskos konkursos, dzirdēju daudzus klarnetistus - ievēroju, ka amerikāņu mūziķi spēlē citādāk nekā Eiropā. Man gribējās iegūt Amerikas pieredzi, lai varētu kombinēt abas." 

Vienlaikus Hokans Rosengrens ir arī skolotājs. "Taču visupirms kļuvu par labu skolotāju pats sev!

Un tad sapratu - ja varu mācīt pats sevi, man nav robežu!

To, ka varu mācīt arī citus, atklāju ļoti agri. Tagad daudzi mani studenti guvuši ievērojamus panākumus - spēlē labākajos pasaules orķestros, ir solisti vai profesori augstskolās. Lai gan mūzikas apgūšana - tas ir nemitīgs mācīšanās process, savstarpējas apmaiņas process," atzīst klarnetists un atklāj, ka proporcionāli laiku Eiropā un Amerikā pavada vienādi. "Jo vairāk laiks iet uz priekšu, jo retāk braucu uz Eiropu - tas saistīts gan ar darbu universitātē, gan ar manis paša radīto festivālu - tāpēc nevaru atļauties doties uz mēnesi projām."