"Klasika" uz sarunu aicina latviešu čellistu Jāni Lauru no Austrālijas un pianisti Agnesi Egliņu, kuri 15. jūlijā sniegs koncertu "Visas Bēthovena čello sonātes" Ērmaņu muižā.

Mūziķi atzīst, ka šāda programma ir traka ideja, bet abi ir uz tādu gatavi un aicina klausītājus izbaudīt kamermūzikas koncerta priekšrocību - satikt mūziķus un ar viņiem pēc koncerta arī aprunāties.

"Man patīk tādi lielāki projekti, jūtu, ka cilvēkiem arī patīk iedziļināties viena komponista lielākos darbos, izjust opusu. Šoreiz izjūtam Bēthovenu no čella perspektīvas. Viņš nekad nav pārāk švakas kompozīcijas rakstījis, un tas nozīmē, ka viņa mūzikai var uzticēties, ka tā būs krietna intelektuāla un emocionāla bauda. Brīnišķīgs ceļojums," intervijā atzīst Jānis Laurs, kurš rīkojis vairākus čella festivālus, toskait "Čello Cēsis".

"Man patīk taisīt trakas lietas, kas turklāt interesē arī publiku. Un cilvēkiem patīk iedziļināties. Zinu, ka Ērmaņu muižai ir saistība ar Bēthovenu - teicu Uģim Prauliņam, ka tas būtu jauks projekts - klausītājiem likt priekšā tieši Bēthovenu. Un viņš piekrita."

Bēthovena sonātes čellam (kopumā - piecas) tapušas 1796., 1808. un 1815. gadā, no kurām pirmās divas zināmā mērā saistītas ar Latviju - ar laiku, kad par komponista patronu kļuva Vidzemes ģenerālgubernatora dēls Johans Georgs fon Brauns, kuru Bēthovens godāja par “savu mūzu pirmo mecenātu”.

Jānis Laurs arī atklāj: "Mans tēvs uzauga Cēsīs, mīlēja Gauju un makšķerēšanu, un arī es esmu iemīlējies Vidzemes pusē. Tā man ir visbrīnišķīgākā vasaras bauda - iet uz ezeru un ķert līdakas. Rīga ir varena, bet daba ir kas sevišķs. Kad saliekam kopā mūziku, kas Latvijas vasarās ir tik ļoti dažāda, arī Rundālē, arī šeit tas būs unikāli. Kamermūzika ir saruna starp inteliģentiem cilvēkiem, un Agnese ir tieši tāda. Mums tā saruna ir ļoti dzīva! Varu galvot, ka būs brīnišķīgi! Ērmaņu muižā sestdienas vakarā eksplodēs skaistu emociju bumba!"

"Arī mums pašiem tas ir liels piedzīvojums," teic Agnese Egliņa. "Iziet cauri visām piecām sonātēm, no kurām pirmās divas faktiski viņš rakstījis klavierēm un čellam, bija ļoti interesanti. Tas ir šī žanra aizsākums - pirms tam ne Mocartam, ne Haidnam čellsonāšu nav. Bēthovens pats bija izcils pianists, un pirmās divas sonātes ir izteikti pianistiskas. Viņš sevi vēlējies parādīt kā spožu jaunekli, pianistu-virtuozu. Tā ka šis ceļojums nudien būs ļoti interesants!"

Izziņai

Ērmaņu muižas kungu māja (vācu: Hermannshof) jeb Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā. Izvietojusies Ievednes krastā pie Brencu-Vecannas ceļa. Muiža celta apmēram 1823. gadā. Ērmaņu muižas kungu māja ir Latvijas Republikas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas uzraudzībā no 1929. gada.