RTU vīru koris Gaudeamus sestdien, 7. maijā, plkst. 20:00 AS "Latvijas Gāze" tornī (Vagonu ielā 20) izrādīs jaunu programmu "Dvēseļu izlaušanās".

Koncertuzvedums vēstīs par dvēseļu mūžīgo laušanos ārpus krēslas zonas, kur vienā pusē ir Tumsas un vardarbības slavinājums, bet otrā Dievišķās gaismas apjausma. Muzikālo gaismas asi veidos Maijas Einfeldes īpaši korim Gaudeamus rakstītais skaņdarbs "Un Dievs nožāvēs visas asaras…" , kā arī Ērika Ēšenvalda Latvijā vēl neskanējušais opuss Trees ("Koki"). Programmas centru veido vācu ekspresionisma laikmeta teātra mūzikas dižgara Kurta Veila 1928. gadā rakstītais "Berlīnes rekviēms" ar Bertolta Brehta dzeju.

Savā jaunajā pavasara programmā vīru koris Gaudeamus Ivara Cinkusa vadībā atver vēl nebijušu lappusi latviešu kora dziedāšanas tradīcijā. Laikmetīgā balss improvizācija ir mūzikas izteiksmes veids, kurš pasaulē jau pazīstams daudzus gadus, taču Latvijas mūzikas ainavā spēris tikai savus pirmos soļus, bet kora mūzikas laukā ienāk tikai tagad.

Bet katrai lietai ir savs sākums. Kāds tas ir "Dvēselu izlaušanās" idejai?

"Kopš pasaulē eskalējušās dažādas sociālpolitiskas kataklizmas, vardarbības uzplaiksnījums un karš nu jau gandrīz ienāk mūsu sētā, man šķita - mēs vairs nedrīkstam izlikties nemanām, ka pasaulē kaut kas notiek nepareizi," intervijā atklāj kora mākslinieciskais vadītājs, diriģents Ivars Cinkuss.

"Kurta Veila "Berlīnes rekviēmu" iestudēju jau pirms gadiem piecpadsmit, un nu man šķita atkal būtiski parunāt par šīm lietām. Ka vardarbība, neglītība kļūst par normu, ka mēs sākam to neredzēt, izvēlamies par to nerunāt... Tāpēc dzima ideja caur Veilu par to parunāt. Brehta dzeja ir ļoti atkailināta, vardarbīga, vājprātīga, tā parāda, cik ļoti inerti esam pret ļaunumu. Skaidrs, ka dzīvojam krēslas zonā, kur vienā pusē gaišais , otra – melnais. Tāpēc arī Veilam līdzās ir Einfelde, kura stāsta par dvēseļu attīrīšanos, un Ērika darbs, kas Latvijā nav skanējis, bet runā par to, ka dievišķo varam sasniegt, veroties uz augšu, caur koku lapām, un tikai Dievs var radīt koku."

Vairāku mēnešu garumā Gaudeamus dziedoņi attīstījuši vokālās improvizācijas prasmes lieliskās brīvās balss improvizācijas mākslinieces Danas Indānes vadībā, par ko plašāk varējām uzzināt raidījumā "Jāzeps". Ar Danu Ivars iepazinies, pateicoties folkloristei Zanei Šmitei.

"Man visu laiku šķitis interesanti – kopā ar kori darīt kaut ko arī ārpus klasiskās mūzikas tradīcijām. Eksperimenti man šķiet ļoti saistoši. Tad nu piešķīlās doma, ka šī lieta varētu tikt apvienota ar topošo programmu. Te ir ļoti daudz saskarsmes punktu, kā improvizācija iet kopā ar šo vēstījumu, par ko vēlamies runāt," stāsta Ivars un atklāj, kā noritējuši improvizācijas mēģinājumi.

"Improvizācija daudziem varētu likties nenozīmīga, pašsaprotama, bet šī nav tipiska improvizācija, jo te nav struktūras, muzikāla uzstādījuma, uz kā pamata tu improvizē. Uzstādījums ir tikai emocionāls, ir tikai skaņu kompozīcija.

Tad nu mudinu vīrus: ieklausies otrā, mācoties saprast pats sevi, un ne viss, kas dzirdams, jāpapildina ar sevi, jo klusums arī var būt daļa no improvizācijas. Tas bijis ļoti izzinošs process, kas mudinājis manus dziedātājus izlauztiets ārpus savām komforta zonām. Jo te ir jāatkailinās publikas priekšā. Esi tu, tavs prāts, sirds un emocija...

Teikšu atklāti – joprojām ir daži, kuri šo cīņu nav izcīnījuši. Bet es to varu saprast – tas ir tāpat kā mācīties ko tādu, ko negribi, kas šķiet smieklīgi un nevajadzīgi. Bet kopumā... Improvizācija ir kā Brīnums, kurā viņi dzīvo, ar kuru paši ir aizrāvušies Šis būs lies solis par labu Gaudeamus stājai, dziedāšanas kultūrai, savā pašnovērtējumā vīri kļūs pārliecinātāki."

Sarunas gaitā Ivars Cinkuss arī atklāj, kā šai koncertprogrammai atradis piemērotu vietu: "Bija skaidrs, ka negribu tradicionālo koncertzāli vai baznīcu, kaut dievnams šai mūzikai būtu piemērots.

Bet – gribējās eksperimentēt! Savulaik esam dziedājuši Tabakas fabrikā, bijušajā rūpnīcā Boļševička un arī citās vietās, turklāt... man vajadzēja kaut ko apaļu. Un tad atcerējos režisora Igora Lingas sensenos laikos gāzes tornī filmēto videoklipu – bilde bija iespaidīga...

Abiem gāzes torņiem daudzi ik dienu braukuši garām. Šobrīd mazākajā tornī darbojas autoserviss, tas ir apaļš cilindrs, kurā var satilpt visai daudz cilvēku. Industriālā vide netiks mainīta, un savu vēstījumu tur arī vēstīsim," – tā Ivars, kurš izzinājis arī torņu būvniecības vēsturi...