"Kopš esmu kļuvusi brīvmāksliniece, Latvijā dziedu samērā bieži,” atzīst pasaulē labi pazīstamā soprānbalss īpašniece Inga Kalna, kura kopā ar pianisti un bērnības draudzeni Diānu Ketleri 6. oktobrī sniegs koncertu Daugavpils Vienības namā, bet 8. oktobrī - Dzintaru Mazajā zālē.

Dzintaru Mazajā zālē Inga šogad uzstāsies jau otro reizi. Pirmā bija vasarā. "Toreiz nodomāju - vai, cik te labi skan! Bieži, kad restaurē un atjauno koncertzāles, operteātrus un vispār skaniskās būves, akustika mainās ne uz to labāko pusi. Dzintaru gadījumā šī zāle atjaunota ļoti meistarīgi – akustika saglabāta tajā krāšņumā, kāda tā bijusi sākumā. Šī zāle ir īsta pērle! Diemžēl Rīgai savas koncertzāles aizvien vēl nav."

Vasaras koncerts izskanēja ar Aleksandra Bloka dzejas klātbūtni un visai traģisku stīgu. "Šoreiz būs programma par mīlestību. Muzikāls jūgendstils ar visām šim stilam tipiskajām tēlu izpausmēm,” stāsta Inga. "Būs daudz dabas, puķu, gadalaiku, vēja, lietus un saules. Visam pāri stāv mīlestība – ļoti plašā nozīmē. Mīlestība pret dzimteni, vienam pret otru, pāri laikiem. Viss, ko vien varam iedomāties ar šo vārdu – tas viss būs šajā programmā.”

Pirmajā daļā skanēs Alfrēds Kalniņš un Jānis Mediņš. Kālab tā? "Tāpēc, ka viņi no latviešu skaņražiem man patīk visvairāk,” skaidro Inga. Tikām otrajā daļā – Rihards Štrauss.

"Manuprāt, programma iznākusi eleganta, izturēta stilistiski vienā krāsā. Te būs daudz nacionāla, bet ļoti daudz arī internacionāla. Tas ir tieši tas aspekts, kas mūzikā man patīk visvairāk – ka tās kolorītā joprojām tiek saglabāts savdabīgais, īpatnējais, bet tiek uzrunāts plašs cilvēku klāsts.”

Par Diānu Ketleri Inga saka tā: "Diāna ir mana pianiste... Tāda veida muzikālās attiecības, kādas mums ir ar Diānu, ir vērtība pati par sevi.

Viena otru pazīstam kopš bērna kājas – pieciem, sešiem gadiem, abas esam Dārziņskolas produkts. Ne viņai, ne man nav māsas, līdz ar to abas esam kā māsas – garā. Mums ir līdzīgi muzikālie priekšstati par to, kas ir mūzika, kā tā jāveido, kā jāmuzicē. Diāna man reiz teica – pēc mūsu kopīgās muzicēšanas viņa jūtoties tā, itin kā pati būtu dziedājusi.

Arī es varu teikt to pašu – ka es pati būtu tā spēlējusi kā Diāna, ja būtu spēlējusi. Mums ir tik līdzīgi redzējumi, kā jāveido programmas. Arī šeit esam piemeklējušas līdzīgas tonalitātes, pēc tēlu valodas, lai ir atskaņas, paralēles. Manuprāt, tiekšanās pēc vienotības un saliedētības mīt ikvienā no mums. Ar Diānu to paužam muzikālā valodā. Programma izdevusies eleganta, viengabalaina – tāda, kas patīk gan vienai, gan otrai. Tāda, kas prasa lielu uzticēšanos.”

Vaicāta, vai jūgendstils mudina domāt arī par stilistiski atbilstošu kleitu, Inga pasmejas: "Neesmu no tām, kurai šķiet, ka kleita ir svarīgāka par to, ko runāju. Protams, ar Diānu uzmanību pievēršam tam, lai koncepcijas ziņā mūsu tērpi būtu līdzīgi, turklāt arī līdzīgi tam, kā skan mūzika.”

Un kuras skatuves Ingu gaida pēc koncerta Latvijā? Visupirms viņa dosies uz Berlīnes Valsts operu, lai piedalītos vienā no saviem beidzamā laika mīļākajiem uzvedumiem - Hendeļa oratorijā jeb operā Il trionfo del tempo. Baudas partiju Inga pārņēmusi no pasaulslavenās Čečilijas Bartoli... Tad – debija Hendeļa "Rodelindā" Parīzē un Versaļā.

"Hendelis ir viens  maniem vismīļākajiem komponistiem. Ja vien gadītos tā, ka dzīvot jāpārceļas uz vientuļu salu, kāds no Hendeļa opusiem būtu tas, ko ņemtu līdzi!”