Gadā, kad Lietuva, Igaunija un Latvija svin savas valstiskās neatkarības simtgadi, ar intriģējošu "apmaiņas darījumu", ko var saukt arī par ekskluzīvu dāvanu mums visiem, klajā nākuši trīs Baltijas valstu Nacionālās operas un baleta teātri, proti – uz īsu brīdi apmainīties skatuvēm.

Kamēr Latvijas Nacionālā opera un balets Igaunijas skatītājiem rādīs kādu no savām šībrīža repertuāra pērlēm – vienu operu, vienu baletu un Gala koncertu, Igaunijas Nacionālā opera mūsu Baltajā namā Latvijas skatītāju acis un ausis mielos ar savu ciemakukuli: Eduarda Tubina baletu "Naudas gars" (ieklausieties, cik aktuāli!), Paula Hindemita krimināloperu "Kardijaks", Igaunijas operas solistu Gala koncertu un diviem bērnu koncertiem, kas paredzēti mazuļiem vecumā līdz trim gadiem.        

Jubilejas apmaiņas viesizrādes starp Igauniju un Latviju sākas jau rīt. Latvijas Nacionālā opera un balets tās Tallinā atklāj ar baletu "Šeherezāde un viņas stāsti", kam Nikolaja Rimska-Korsakova mūzika, trešdien seko Gala koncerts ar pasaules opermūzikas šedevriem un šībrīža Latvijas operas vadošajiem solistiem, bet viesizrādes noslēdzas 1. martā ar Džuzepes Verdi operu "Nabuko". Turklāt operu izrādēs paredzama arī abu valstu augstāko amatpersonu klātbūtne.

Pagājušajā nedēļā šīm apmaiņas viesizrādēm bija veltīta īpaša preses konference, kurā piedalījās gan Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Tenis Nirks, gan LR Kultūras ministrijas pārstāve Selga Laizāne, gan arī abu valstu operteātru vadītāji, un žurnālistu lielākais jautājumu birums tika adresēts mūsu viesim – Igaunijas Nacionālās operas ģenerāldirektoram, atraktīvajam Aivaram Mae: kāpēc tieši šīs un ne citas izrādes no Latvijas kolēģiem igauņi izraudzījušies viesizrādēm Tallinā, ko sagaidīsim no igauņiem baletā "Naudas gars" un krimināloperā "Kardijaks", un – galu galā – ar ko igauņi domā bērnu koncertā piesaistīt bēbīšu vecuma klausītājus?

"Šogad mēs atzīmējam divas jubilejas," stāsta Aivars Mae. "Pirmā – mūsu abu valstu simtgade. Bet mēs atzīmējam arī 20 gadus kopš pirmās sadarbības, kas ir bijusi Latvijas Operai un Igaunijas Operai. Tātad – tieši 1998. gadā. Un, domājot par šo repertuāru viesizrāžu apmaiņas programmu, mēs domājām arī, lai šie nosaukumi, kas tiek iekļauti viesizrāžu apmaiņas programmās, savā ziņā simbolizētu vai atsauktos uz kādu Igaunijas notikumu, darbu vai saknēm. Un proti, opera „Nabuko,” ko Latvijas opera rādīs Tallinā 1.martā, ir bijusi pirmā opera, kas uzvesta Vanemuines teātrī Tartu, (pirms 20 gadiem, kad šī sadarbība aizsākusies), savukārt, attiecībā uz baleta "Šeherazāde un viņas stāsti" komponistu Nikolaju Rimski-Korsakovu, vēlos pievērst uzmanību faktam, ka viņš bijis saistīts ar Igauniju. Savas vasaras viņš mēdza pavadīt Igaunijas vidienē, Paidā,.

Un tā ir patiesība, ka savu slaveno "Kamenes lidojumu" Rimskis-Korsakovs sakomponējis tieši Igaunijā!

Vēlos pateikties par to, ka Latvijas Opera mūs tik labi uzņem, jo mēs esam apmēram 230 cilvēku liels kolektīvs, kas atbrauc uz Rīgu. Tie ir visi, kas dzied, dejo un spēlē. Mēs vienmēr priecājamies būt šeit. Šis ir brīnišķīgs skaists nams māja ar lielisku akustiku. Jāsaka gan, ka Igaunijā nav tik labi apstākļi, jo mūsu teātris 1913. gadā tika būvēts kā dramatiskais teātris, ar ne pārāk labu akustiku. Bet es zinu, ka Latvijā ir spēcīgi varoši dziedātāji, tāpēc jums problēmu Tallinā nebūs."

Pievēršoties iestudējumiem, ko Igaunijas opera atvedusi uz Rīgu, Aivars Mae stāsta: pirmais viesizrāžu vakars 27. februārī būs baleta vakars. Parasti šis balets tiek tulkots kā "Naudas gars", bet angliski tā nosaukums ir Goblin igauņu valodā - Kratt, kas ir atsauce uz igauņu pasaku par naudas pūķi. Šis ir pirmais igauņu balets ar oriģinālmūziku. Komponists ir Eduards Tubins, horeogrāfe ir gados jaunā Marina Keslere un balets "Naudas gars" ir neoklasiskā stilā veidots darbs.

Balets "Naudas gars" Igaunijas Nacionālās operas repertuārā ir kopš 2015. gada. Tā pirmizrāde notikusi 1943. gadā, Vanemuines teātrī Tartu ar pašu komponistu Eduardu Tubinu pie diriģenta pults. Savukārt uz Igaunijas Nacionālās operas skatuves Tallinā šis darbs piedzīvojis vien dažas izrādes, jo 1944. gada 9. martā "Naudas gara" izrādes laikā Padomju gaisa spēki esot smagi sabombardējuši operas namu. Dejotāji kostīmos esot izskrējuši uz ielas, vēl vairāk nobiedējot garāmgājējus. Režisores un horeogrāfes Marinas Kesleres interpretācijā senais stāsts vai pasaka pārsniedz tikai vienas tautas folkloras robežas.

"Paula Hindemita opera "Kardijaks" ir LNO izvēle," stāsta Aivars Mae. "Kardijaks" ir kriminālopera ar ļoti skaidru sižetu, skaistu mūziku, bet ļoti reti iestudēta. Šai operai zināmas ir divas versijas, bet, ņemot vērā, ka komponists ir miris, mēs izvēlamies atskaņot mazāk pazīstamo no abām operas versijām. Opera komponēta 1926. gadā un tās librets balstīts Ernsta Teodora Hofmaņa stāstā Magdalēna fon Skideri, kas ir viens no pirmajiem kriminālžanra paraugiem pasaules literatūrā. Iestudējumu veidojis somu režisors Vilpu Kiljonens, kurš latviešu publikai jau ir pazīstams pēc „Tanheizera” jauniestudējuma Latvijas Nacionālajā operā.

Un, runājot par Vilpu Kiljonenu, Aivars Mae atceras nelielu ekscentrisku epizodi, kā notikusi viņa iepazīšanās ar Vilpū.

Kad Vilpū pirmo reizi kā pazīstama personība ieradusies Igaunijā, ārā valdījis mīnus 20 grādu sals. Vilpū ieradies kabinetā pie Aivara Mae un teicis, ka viņu piemeklējusi ļoti liela ķibele – viņam esot cauri apavi. Vilpū uzlicis kāju uz galda, nodemonstrējis un jautājis: "Vai Tu vari tos salabot?"

"Kardiljaks" ir ļoti reti iestudēta Hindemita opera. Zināms, ka drīzumā tās pirmizrāde notiks Vīnē. Tās iestudējumi zināmā mērā ir arī riskanti: ja gadījumā kāds no operas dalībniekiem - solistiem - šajā operā saslimst, tad ir ļoti grūti atrast aizvietotāju. Šis darbs ir bijis sens Igaunijas Nacionālās operas mākslinieciskā vadītāja Vello Pehna sapnis un vēlēšanās. Tagad šis sapnis ir īstenojies. Šī mūzika ir ļoti grūta, to ir grūti atskaņot gan mūziķiem, gan arī dziedātājiem, bet, tā kā šī opera Igaunijā vairāk rādīta netiks, tad uz šo pēdējo izrādi Rīgā brauc arī daži skatītāji no Igaunijas.

Atbildot uz jautājumu par to, kā igauņu mūziķi domā piesaistīt pašu maziņāko skatītāju uzmanību bērnu koncertos, Aivars Mae  pārliecināti uzsver: "Igaunija iedzīvotāju skaita ziņā ir maza valsts - tikai 1,3 miljoni. Tāpēc mūsu idejām jābūt lielām. Un, ja mēs vēlamies, lai mūsu operai ir skatītājs vēl nākamos 100 gadus, tad ļoti svarīgi šo skatītāju audzināt jau no agras bērnības."

Šie koncerti, ko Igaunijas opera ir atvedusi uz Rīgu, patiešām ir paredzēti pavisam maziņiem. Koncerti notiks Beletāžas zālē, būs liela izmēra paklājs, kas tiks novietots uz zāles grīdas, lai mazuļiem būtu ērti pārvietoties pa to un skanēs skaista stīgu mūzika. Tas būs tematisko aktivitāšu milzu paklājs, ko bērnu un vecāku priekam un ērtībai koncerta laikā ir izveidojuši Igaunijas Nacionālās operas kostīmu meistari.

"Aicinu nākt ne tikai vecākus ar bērniem, bet arī cilvēkus bez bērniem. Nāciet, redziet un dzirdiet - paši ar savām acīm un ausīm!"

Pārraidē tiekamies arī ar Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskās plānošanas un producēšanas daļas vadītāju Astru Irmeju-Šēferi, lai noskaidrotu, kāds būs apmaiņas viesizrāžu turpinājums Lietuvas virzienā šī gada oktobrī.