Vai zinājāt, ka Ieva Parša ne tikai skaisti dzied, bet arī glezno?

Viņas molberts uzstādīts arī šovasar, un ne jau nu šāds vai tāds. "Manējais ir zīmīgs, pašas Līvijas Endzelīnas, Imanta Zemzara dāvināts. Tā ka jāataisno cerības," saka Ieva, kura "Klasikas" studijā ieradusies, lai pastāstītu par kādu īpašu koncertu...

Un tātad: svinot piecu gadu jubileju, Pētera Vaska fonds 20. augustā Mazajā Mežotnes pilī rīko Mākslas plenēra noslēguma koncertu, kurā uzstāsies Latvijas Nacionālās operas un baleta soliste, skaistās balss īpašniece Ieva Parša, kā arī divi lieliski instrumentālisti – pianiste Herta Hansena un čellists Ēriks Kiršfelds.

Šoreiz gan Ieva pati plenērā nepiedalās, taču apsveic māksliniekus, ja, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, viņiem būs "izdevies sagrabināt kādu saulainu stūrīti, kādu saules stariņu."

Latviešu vokālās kamermūzikas koncertā pirmastkaņojumu piedzīvos arī divi fonda pasūtinājumdarbi: Mārītes Dombrovskas un Rutas Paideres jaundarbi ar vēl viena šā gada jubilāra – dzejnieka Knuta Skujenieka – vārdiem. "Pēteris Vasks ceļamaizei mums vēlēja sadarbību ar Knutu Skujenieku: viņš ir tā bāze, ap kuru viss auga un veidojās. Pēteris arī bija tas, kurš izvēlējās meitenes jaundarbu veikšanai. Ar Mārīti mums ir sena sadarbība, bet Rutas Paideres darbu dziedāšu pirmoreiz. Bet radusies sajūta, ka esam kopā augušas," pasmaida Ieva Parša, kura beidzamajā laikā bijusi aizrāvusies ar Raini, Aspaziju, Ziedoni, Vācieti...

"Knutu Skujenieku zināju mazāk, bet nu, kad visa programma ir uz viņa nots, jūtu, ka viss veidojas tāda, kāds ir viņš pats: nopietns, mazliet svētsvinīgi skumīgs, mazliet skaudrs. Viss, kas viņa dzīvesstāstā, satek mūsu programmā."

Vēl sarunā Ieva Parša atklāj savas domas par jaundarbiem. "Abas komponistes, kaut savā valodā pilnīgi atšķirīgas, domāšanā ir līdzīgas. Mārīte savā ciklā, šķiet, sniegusi sava stila kvintesenci. Dziesmiņas ir kodolīgas, liriskas, apcerīgas, man ļoti patīk tās dziedāt! Domāju, arī klausītājiem tās būs tuvas un saprotamas. Rutas rokraksts ir sarežģītāks, bet viņa tajā dzejolī iebraukusi pavisam dziļi... "Kāpnes" - ceļš tik tikko ir sācies, bet viņa to iztulko tik divdomīgi, ka dzejolim piešķir gluži citu jēgu. Tur ir zīmulīši, glāzes, preparētas klavieres, mistiska gaisotne. Herta preparē, un mēs abas cīnāmies tālāk. Ēriks Kiršfelds piedalās Mārītes ciklā, taču Rutai bija saistošs Vaska kunga vēlējums - izmantot klavieres un balsi."

Lai gan koncertus Mazajā Mežotnes pilī Ieva apmeklējusi ne reizi vien, pati dziedās šeit pirmoreiz.

"Pilij piemīt savdabīga noskaņa un krāsa... Nesen Georgijs Osokins savā koncertā bija uzbūris intīmu gaisotni, aizvilkti visi aizkari... Sēdēju un domāju - es gan gribēšu, lai man tie aizkari būtu atvērti, lai redzamas latvju ainavas!"

Un ko labu Ieva Parša iecerējusi nākotnei? Viņa saka - tuvākajā laikā būšot Rainis un Aspazija. Un vēl daudz kas cits. "Domas mums visiem lido un tin to kamolu tālāk," viņa daudznozīmīgi piebilst.