9. oktobrī Ventspilī, 10. oktobrī Viesītē, bet 11. oktobrī Rīgā, Mazajā ģildē tiekam aicināti uz koncertu "Vecpilsētas Šūbertiāde" ar Franča Šūberta dziesmām un Pirmo klavieru trio programmā. Dziedās Gunta Gelgote un Jānis Kurševs, spēlēs Sandis Šteinbergs, Ēriks Kiršfelds un Herta Hansena, bet stāstnieka lomā iejutīsies Orests Silabriedis.

"Neatliekamajā sarunā" tiekamies ar dziedātāju Guntu Gelgoti, kura nu jau piecus gadus par savām mājām sauc Lietuvas galvaspilsētu Viļņu.

"Pirms tam intensīvi braukāju šurpu turpu, nedēļā vismaz reizi, ja ne vairāk, tagad ir mierīgāk. Sākumā aizbraucu tur studēt maģistrantūrā, un tā arī paliku. Dzīve ievilka," pasmaida māksliniece, taču vienlaikus atzīstas:

"Rīgai tomēr mana sirds pieder vairāk, bet nevaru sūdzēties, bet tikai priecāties, jo gan Viļņas operā, gan uz citām skatuvēm darāmā pietiek. Līdz ar to Lietuvu varu saukt par viesmīlīgu."

Par vienu no skaistākajiem piedzīvojumiem Gunta sauc Onutes Narbutaites operu "Kornets". Vēl viņa ir Adele Štrausa "Sikspārnī" un vēl dažādās operās, kur, kā pasmejas pati dziedātāja, vajag balsis no debesīm vai priecīgās māsas. Toties kamermūzika Lietuvā tiek dziedāta daudz retāk. "Ļoti izjūtu to, ka Lietuvā nav tāda Valsts kultūrkapitāla fonda vai vienotas koncertorganizācijas kā mūsu "Latvijas koncerti". Viss koncentrējas atsevišķos festivālos. Līdz galam pat neesmu sapratusi, kā mūziķi īsti tiek pie koncertēšanas. Tāpēc ļoti priecājos par kamermuzicēšanu Latvijā!"

Īpaši Guntai tīk laikmetīgā kamermūzika: "Sevišķi latviešu jaundarbi mani ļoti interesē - ir vēl dažas idejas, jo man šķiet, ka mūzikas lauciņš nav gana pilns. Piemēram, mūzika balsij un flautai - sastāvs, kas būtu bieži pieprasīts. Tas ir viens repertuāra loks."

Tiesa, pēc Guntas iniciatīvas šovasar tapa kamermūzikas programma "Skaņu pilis" šādam sastāvam ar Lauras Gustovskas un Mārtiņa Viļuma jaundarbiem.

Protams, Guntai ir paveicies, jo viņai ir pašai savs flautists - dzīvesbiedrs Giedrjus Gelgots. "Kad Georgs Pelēcis uzrakstīja ciklu par mīlestību ar Zālamana Augstās dziesmas tekstiem un tā iestudēšanu atliku un atliku, komponistam teicu, lai neskumst: mēs viens no otra negrasāmies pazust," pasmaida Gunta.

Pievēršanās laikmetīgajai mūzikai bieži saistīta ar to, ka rezultāts īsti nav paredzams. "Tomēr ļoti ticu mūsu kolēgiem komponistiem un ar lielu prieku sadarbojos, kaut reizēm tas ir grūti," atzīst Gunta Gelgote.

Un kur slēpjas Šūberta fenomens? 

"Uzskatu, ka visveselīgāk ir dziedāt operu - ja to pareizi dzied, tad jautājums, kā Šūbertu un laikmetīgo mūziku dziedāt niansēti, vienkārši atkrīt," prāto dziedātāja.

"Esmu laimīga par šo programmu! Šūberts - tie ir tādi krājumi, kur pasmelties tik skaistas dziesmas, tik dažādas, psiholoģiski dziļas. Nekad tās nenovecos. Jauki, ka ir tāda iespēja - tajās būt," neslēpj dziedātāja un detalizēti atklāj to, kas no Šūberta izvēlēts šai programmai, un no sirds slavē kolēģus: "Mūziķi tik niansēti, brīnišķīgi spēlē - ceru, ka tas būs lidojums triju dienu garumā. Ar Jāni atradām tikai divus duetus, bet abi ir sirdi kustinoši. Jānim tik dabiski līst balss, tik skaista vācu valoda un idejas."

Ja par nākotni, tad Guntas vārdu lasām arī LNSO afišās, decembrī gaidām viņas atgriešanos Dzintaru koncertzālē un Britena "Iluminācijās".

Vai pēc studijām Gunta jūtas īsti nobriedusi māksliniece? "Ir, kur vēl augt - bez gala un malas! Jo īpaši, paskatoties uz Šūbertu - vēl ir tik nebeidzami daudz, ko darīt," domīgi teic māksliniece.