"Šobrīd Grieķijā valda pavasarīgs un saulains laiks - saule gaisu sasilda jau līdz 20 grādiem, lido tauriņi, sāk plaukt pumpuri. Rīt dodos uz Rīgu, un, kā skatos, laika prognozes ir gluži citādas - jāsapakojas būs pamatīgi," telefonintervijā no Grieķijas smejas komponiste Gundega Šmite.

Sestdien Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā, kuru tiešraidē piedāvās "Klasika", Gundegas Koncertu akordeonam un orķestrim pirmatskaņos Artūrs Noviks un LNSO diriģenta Gunta Kuzmas vadībā, un Lielajā ģildē to klausīsies arī autore.

Gundega atklāj, ka jaundarba impulss saistīts ar viņas beidzamo gadu mājzemi Grieķiju. "Koncertam ir diezgan ilga tapšanas vēsture - pirmatskaņojumu tas gaidījis nedaudz vairāk kā pusotru gadu, bet sāku to rakstīt pirms trim gadiem, kad biju jau iedzīvojusies Grieķijā. Cilvēks, būdams jaunā vietā, ir nemitīgi pārsteigts par visu, kas jauns, nepiedzīvots, neizjusts. Tā ka lielā mērā akordeona koncerts ir emocionāls spogulis tam, ko esmu piedzīvojusi Grieķijā - tautas mūzika, skarbās klintis, tirkīzzilie jūras paklāji, mūžīgi spožā saule..."

Komponiste neslēpj: ar akordeonu viņai īpašas attiecības. "Pirmoreiz ar to saskāros, kad grupa Altera Veritas mani uzrunāja rakstīt skaņdarbu 2001. gadā. Toreiz biju noraidoša pret akordeonu, un tā nu opuss tapa bez akordeona. Rakstot nākamo darbu, sapratu, cik fantastisks instruments ir akordeons!

Esmu bijusi stereotipu varā, ka akordeons ir tikai zaļumballes instruments. Patiesībā tas ir kā mazs orķestris, kurā var atrast gan filigrānas krāsas, gan monolītu spēku - tas iekļaujas gan kamermūzikā, gan skan kā pilnmiesīgs soloinstruments.

Kad Orests Silabriedis  un Dace Bluķe savulaik man lūdza, vai nevarētu uzrakstīt "kaut ko lielu", sapratu, ka gribu rakstīt koncertu akordeonam ar orķestri. Tajā ir visas orķestra krāsas! Manuprāt, tas tiešām ir pārāk nenovērtēts - akordeons ir fantastisks laikmetīgās mūzikas instruments, kam var rakstīt daudz!"

Sākotnēji bijusi doma par apjomīgu, bet viendaļīgu skaņdarbu. Taču procesa gaitā iznākusi visai klasiska trijdaļība ar dinamisku pirmo daļu, visai lēnu otro un ātru trešo.

"Komponistam jau vienmēr lielākais izaicinājums - kā risināt dialektiku, kas risinās starp solistu un orķestri. Mana koncerta pirmajā daļā akordeons ir plecu pie pleca ar orķestri, otrajā tas ir kā ceļa lauzējs visai attīstībai, kas ved uz priekšu visu orķestri, bet trešajā risinās asa cīņa starp akordeonu un orķestri," - tā Gundega, pamatojot, ka cīņas motīvus radusi Grieķijas vēsturē.

Interesanti, ka sākumā koncerts rakstīts ar domu, ka to pirmatskaņos Ksenija Sidorova, taču izvērties citādi, un pirmatskaņotāja lomu uzņēmies Artūrs Noviks. "Cik vien esam sadarbojušies, redzu, cik pamatīgi Artūrs iedziļinās skaņdarbā, viņš ir izcils laikmetīgās mūzikas interprets. Patiesi, atklājums, cik spēcīgs akordeonists mīt mūsu Rīgā! Lielisks laikmetīgās mūzikas izpratējs, dziļš mūziķis."