30. oktobrī Lielajā ģildē koncertā "Bernsteins un Gēršvins" muzicēs Mārtiņa Ozoliņa diriģētais Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga". Džordža Gēršvina "Rapsodijā blūza stilā" solists būs Artūrs Cingujevs, ar kuru tiekamies "Neatliekamajā sarunā".

Pianists atklāj, ka pirmoreiz šo opusu spēlējis pirms gada Šveicē, turklāt atskaņojis pārlikumu klavierēm solo. "Viens pats spēlēju par visiem - gan par sevi, gan orķestri," stāsta Artūrs.

Nākamā reize bijusi Ineses Galantes festivālā Summertime, kur nācies atskaņot saīsināto versiju, taču 30. oktobra koncertā viss būs, kā nākas - kopā ar orķestri un bez kupīrām.

"Vēl nekad neesmu sadarbojies ar pūtēju orķestri - šī būs pirmā reize, un par sadarbības iespēju esmu ļoti pateicīgs gan Ilonai Breģei, gan Mārtiņam Ozoliņam. Šobrīd ir ļoti interesanti, kā tas viss skanēs kopā... Turklāt šis skaņdarbs ir kā robeža starp klasisko un džeza mūziku. Ar nepacietību gaidu koncertu," intervijā stāsta talantīgais mūziķis un neslēpj, ka "Rapsodija blūza stilā" viņu fascinē jau kopš skolas gadiem, taču - kā ir atskaņot to pašam?

"Esmu vairāk klasiskais pianists, turklāt ne Maskavā, ne Šveicē mani nemācīja, kā atskaņot džezu vai Gēršvinu. Esmu klausījies dažādas šī darba atskaņojuma versijas, tostarp paša Gēršvina interpretāciju. Manuprāt, tieši brīvība, kas pieļaujama Rapsodijas atskaņošanā, ir lielākais izaicinājums. Precīzāk sakot - kāda tieši būs mana brīvība, mana versija tās lasījumam."

Tāpēc pianists šobrīd koncentrējas uz nošu materiālu un personīgajām sajūtām. "Jūtu, ka interpretācija mēģinājumu procesā mainās, jo viena lieta - kad mēģinu pats, cita - kad spēlēju ar orķestri. Nezinu, kāds būs galarezultāts, jo visu diktē brīvība. Tāds nebeidzams procesa stāvoklis."

2005. gadā Artūrs nojauca dzelzs priekškaru un gandrīz pēc divdesmit gadu pārtraukuma kļuva par pirmo rīdzinieku, kas devās studēt uz Maskavas Valsts konservatoriju. Vairākus gadus Artūrs cīnījās par augsto godu iestāties izcilās pianistes profesores Eliso Virsaladzes klasē, un panāca savu! 

"Studijas Maskavā bija ļoti smaga darba periods. Kad aizbraucu uz turieni, sapratu, cik maz zinu un protu. Pirmie trīs gadi pagāja, mācoties pa desmit stundām dienā. Turklāt profesores Virsaladzes stingrā roka nepieļāva nekādas radošas brīvības vai savu skatījumu, kas diemžēl uzlika dzelžainus rāmjus arī manai skatuviskajai brīvībai... Šveicē no tā visa vajadzēja tikt vaļā. Kopš tā laika pagājuši vairāki gadi, un tikai tagad jūtu, ka Maskavā gūtās zināšanas sāk kļūst manas..."

Šogad jūnijā Artūrs ar maģistra grādu absolvējis Bernes Mākslas augstskolu un pasmaida, ka šobrīd jūtoties noguris no šķietamai nebeidzamajiem eksāmeniem.

"Šveice zināmā mērā bija bēgšana no Maskavas, kurai esmu pateicīgs par gūto dzīves skolu, bet perspektīvas īsti neredzēju. Sapratu, ka arī dzīvot tur negribu. Pēc Maskavas studijas Šveicē šķita tik elementāras... Taču mana vieta ir Latvijā, tāpēc ar ģimeni esam atgriezušies uz palikšanu. Gribēju arī, lai mans dēls iet latviešu skolā. Patriotismu jau apzinies tikai tad, kad ilgāku laiku esi pabijis ārpusē. Protams, dažādi ārējie faktori - darba piedāvājumi, atalgojums - ir viena lieta, bet itin visi ārzemēs sastapties latviešu mūziķi runā par to, cik ļoti viņiem gribētos atgriezties. Tā ka noteikti gribu dzīvot Latvijā! Mums ir brīnišķīgi četri gadalaiki, Jūrmala. Šobrīd atpūšos no tā, ka nevienam neesmu parādā nevienu eksāmenu..."

Tomēr Artūra ikdiena ir saplānota tik un tā. To veido gan koncerti, gan organizatoriskais darbs: "Pirms pāris gadiem sāku domāt, ar ko vispār gribētu nodarboties. Nonācu pie atziņas, ka vēlos darboties ar organizatoriskajām lietām, turklāt savā jomā. Pateicoties profesijai un studijām ārzemēs, ir daudz labu un noderīgu kontaktu." Tā pirms pāris gadiem Artūrs iesaistījies festivāla Summertime festivāla organizēšanā, bet šogad piedalījies Ineses Galantes talantu konkursa izauklēšanā.

Vēl sarunā - par repertuāru, kas Artūram ir tuvākais un kura izvēli diktē apziņa, ko ar to varētu pateikt un ko vēstīt, kā arī par dažiem radošajiem sapņiem...

Vizītkarte

Artūrs Cingujevs ir dzimis Rīgā, mācījies E. Dārziņa mūzikas vidusskolā. Pirmo uzvaru starptautiskā konkursā guvis Francijā deviņu gadu vecumā - Concours Musical de France tika apbalvots ar Grand Prix.

2010. gadā ar zelta medaļu absolvējis P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas profesores Eliso Virsaladzes klasi un līdz 2013. gadam papildinājies aspirantūrā Maskavā. Studijas turpinājis Šveicē, kur 2014. gadā ieguva maģistra grādu Bernes Mākslas augstskolā.

Savos nepilnajos 30 gados pianists koncertējis Baltijas valstīs, Francijā, Vācijā, Polijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Slovākijā, Čehijā, Šveicē un Krievijā, vadījis meistarklases, piedalījies dažādos festivālos, kā arī vairākos ierakstos Brēmenes Glocke zālē, kur ieskaņojis P. Čaikovska Pirmo klavierkoncertu un R. Šūmaņa Klavierkoncertu.

Šobrīd ar ģimeni dzīvo Latvijā un aktīvi iesaistās Latvijas mūzikas dzīvē.

Viens no oriģinālākajiem projektiem, kas Artūru Cingujevu ļāvis iepazīt no neakadēmiskās puses  - muzikālā savienība Art&Valt, kuras pirmsākumi meklējami 10 gadus senā pagātnē, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā sastopoties Artūram un čellistam Valteram Pūcem.