28. novembra vakarā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē gaidāma Vaira Nartiša monoizrādes “Sprīdītis.  Pēc 111 gadiem...” pirmizrāde. Apakšvirsrakstā lasāms, ka tas būs ironisks iestudējums divos cēlienos. "Neatliekamajā sarunā" par savu ieceri plašāk stāsta pats galvenais "vaininieks" Vairis Nartišs.

Reklāma vēsta, ka monoizrāde būs jauns, Latvijā vēl nebijis multimediāls projekts. Vairis Nartišs, izrādes autors un viens no vadošajiem Latvijas trombonistiem, talkā ņemot daudzus pūšaminstrumentus, vokālo mākslu un horeogrāfiskās etīdes, izspēlēs visiem labi zināmo Annas Brigaderes lugu, fantazējot arī par to, kā notikumi varētu risināties šodien - pēc 111 gadiem, vienlaikus mazliet ironizējot arī par šī brīža aktuālajiem politiskajiem notikumiem Latvijā. 

... Kopš Annas Brigaderes lugas notikumiem pagājuši 111 gadi. Valsts ir mainījusies, mainījusies arī valūta. Lai arī Centrālā banka solījusi, ka visi varēs apmainīt naudu bez problēmām, izrādās, ka latviešu paraža glabāt naudu zeķē ir novedusi pie tā, ka Sprīdītis pie jaunās naudas nav ticis. Turklāt laulība ar Lienīti vairāk nekā 100 gadu garumā Sprīdīti ir tik ļoti nogurdinājusi, ka viņš nolemj atkal - pēc 111 gadiem - doties pasaulē laimi meklēt. Tikmēr pa šiem gadiem viņa Stabulīte izaugusi par milzu tauri, Sprunguliņš pārveidojies par televizora pulti, savukārt gredzentiņš pārveidojies par milzu āmuru. Monoizrādē būs iespēja uzzināt, kas pa šiem gadiem noticis gan ar princesi Zeltīti, gan Lutausi, gan Sīkstuli, gan citiem varoņiem. 

Kāpēc Vairim Nartišam šķitis svarīgi turpināt tik populāro pasaku, integrējot to mūsdienu apstākļos?

"Pats esmu liels darbarūķis, pasaules izzinātājs, pētītājs un lauzējs. Zināmā mērā - arī laimes meklētājs, tāpēc Sprīdīša tēma man ļoti tuva. Visi labi zina, ka esmu arī pietiekoši ironisks: man patīk pasmieties gan par sevi un citiem, gan politisko situāciju valstī," stāsta mūziķis.

Taču savādā kārtā mūzikā parodijas nebūs! "Jā, būs gan atraktivitāte, gan jautrība un ironija. Taču izrādes mērķis nav parodija, tikai ironija."

Lai gan Brigaderes "Sprīdītis" nepārprotami ir pasaka bērniem, Vaira versija vairāk adresēta pieaugušajiem. Libretu viņš rakstījis pats, tāpat dialogus, un pats iejutīsies cilvēka-orķestra lomā: mūziķa rīcībā būs trombons, tuba, eifonijs, viņš arī dejos, dziedās un runās, bet ar Alpu ragu tiks dancināts Lutausis.

"Viens no izrādes mērķiem - uzrunāt jauniešu auditoriju tā, lai viņi "pavilktos" un sekotu mums, mūzikas pasaules pārstāvjiem. Tāpēc sevī iemiesošu ne tikai cilvēku-orķestri, bet arī vienu lielu vai mazu Sprīdīti, kurš uzņēmies konkrētu misiju. Tostarp parādīšu, ka trombons vis nav nekāds prastais instruments, kas neko daudz nevar nospēlēt.  Tas ir ļoti atraktīvs un daudzpusīgs!"

Mazliet par Vairi Nartišu

Trombonists. Izsmalcināts mākslas un stila gardēdis. Īstais cilvēks savā īstajā vietā un laikā, kurš par savu profesiju deg gan sapņos, gan nomodā. Apliecinot sevi kā vienu no radošākajiem un artistiskākajiem Latvijas pūšaminstrumentālistiem, Viaris dibinājis vairākus krāšņus pūšaminstrumentu projektus: amizanto Shady Brass Q, Riga Brass, grupu Charm un mīlīgas nostalģijas apdvesto “Zaļumballes orķestri”, kā arī jaunu un zvaigžņotu muzikālo projektu Showbrass. 

Savas sirdslietas – trombona – smalkumos Vairis turpina urķēties, neapstādamies pie sasniegtā, radoši azartiskos meklējumos nerimstot uzzināt, kas lācītim (lasīt – pūšaminstrumentiem) vēderā. Šobrīd ar sev tipisko azartu viņš mūrē pamatus veiksmīgai solokarjerai, priekšnesumos izmantojot ne tikai visdažādākos trombona paveidus, bet arī multiefektu procesorus, cilpu mašīnas un trāpīgus vizuālos efektus. Rezultāts? Akadēmiskās mūzikas žanrisko robežu paplašināšana ar monoizrādēm, instrumentālām performancēm un multišoviem, kas Vairi ļauj iepazīt ne tikai kā trombona spēles virtuozu, bet arī kā atraktīvu ideju ģeneratoru un asprātīgu scenāriju autoru.