Mūsdienu kulta komponista Filipa Glāsa mūziku klausīties un spēlēt ir divas kardināli atšķirīgas lietas.

Par to pārliecinājies gan diriģents Normunds Šnē, gan viņa dzīvesbiedre, čelliste Guna Šnē. To, kā viņi būs atrisinājuši šo sarežģīto dilemmu – vienlaikus strādāt un baudīt – varēsim novērtēt 21. aprīļa vakarā, kad Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" abi kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņos Glāsa neparasto Čellkoncertu.

"Klausīties vai spēlēt pašam – tas vienmēr ir atšķirīgi. Klausītājs vienmēr ir baudītājs. Mēs uz skatuves darbojamies, un mums šis process jāorganizē tā, lai tiem, kas klausās, šis baudījums rastos, un tās ir divas atšķirīgas lietas," uzskata Normunds Šnē. "Bet kopumā ir diezgan daudz mūzikas, kuru atskaņojot, nedrīksti ļauties tās radītajam kaifam - jābūt konstruktīvam, lai stratēģiskais plāns īstenotos tieši tā, kā iecerēts."

Čelliste Guna Šnē piekrīt savam dzīvesbiedram, ka spēlēt un klausīties Glāsu ir divas dažādas pasaules. "Kad klausos Glāsa mūziku – tās ir ainavas, kad spēlēju – tie ir sarežģīti ritmiskie uzdevumi. Ir komplicēti vienā buķetē salikt skaistumu un tehniski visgrūtākās lietas, kas sākotnēji šķiet vienkāršas, – trijskaņus, gammas, oktāvas. Pagaidām vēl mācos sajust Glāsa ainavismu, vīzijas, plūdumu un savienot to visu ar smagu darbu."