"Atšķirībā no citām zemēm, Latvijā mēs mūziku un mākslu spējam gan radīt, gan arī to uztvert plaši, dziļi, tālredzīgi. Mums nav kultūrvēsturisko štampu, kas ierobežotu. Un nekas netop pavirši vai sasteigti. Arī es nespēju mūsu atbildīgajiem kolektīviem štancēt un štancēt - bijība ir liela," prāto komponists Ēriks Ešenvalds.

Šis viņam ir īpaši intensīvs laiks. 24. februārī opusu "Četri vēji" Rīgas Sv. Jāņa baznīcā pirmatskaņos Rīgas saksofonu kvartets un Latvijas Radio koris Kaspara Putniņa vadībā. Jauna kompozīcija skanēs arī 1. martā - jaundarbu koncertā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē to pirmatskaņos Māra Sirmā koris "Latvija", kam tā arī veltīta. Un vēl ir arī daudz pasaulē darāmā.

Taču intervija nav vienīgais iemesls, kālab Ēriks iegriezies Radiomājā. "Šobrīd top dokumentālā filma par manām ekspedīcijām, dzenot pēdas ziemeļblāzmai. Filmas pirmizrāde gaidāma jau 4. martā Sietlā, tāpēc šobrīd mēs visi, kuri to ceļu kopā esam gājuši - skaņu režisors Normunds Slava, režisors Renārs Vimba, operators Dainis Juraga un es - intensīvi strādājam pie skaņas. Simfonija bija pirms gada, bet nu tapusi filma," stāsta Ēriks. Filma "Ziemeļu gaisma. Komponista dienasgrāmata" tiks izrādīta pirms simfonijas "Ziemeļu gaisma" pirmatskaņojuma Ziemeļamerikā.

Taču pirms tam aktualitāte numur viens ir 24. februāra koncerts Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, kurā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos "Četri vēji", taču skanēs arī Ērika kompozīcija Adoremus in aeternum, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 16. decembrī. Tiesa gan, tagad to atskaņos saksofonists Artis Sīmanis un ērģelniece Kristīne Adamaite. "Tas mani gandarī - divas atšķirīgas interpretācijas. Ērģelnieks vienmēr nāk ar savu "orķestri", daudz atkarīgs no tā, kā saliek tembrus.

Ērģelnieks visu var apgāzt kājām gaisā, jo komponists jau norāda tikai dinamiku. Es vienmēr uzticos, ļaujos nezināmajam, ceļojumam. Arta spēli varētu pazīt kaut nakts vidū - viņa tempa izjūta, rubato, frāzējums - tas viss mani fascinē.

Darba sākumā skan gregoriskais korālis ar gadsimtiem senu melodiju. Laiks, kad esi ienācis dievnamā... Te dvēsele rod mieru, var izraudāties, spēj pateikties. Tāds abstrakts, muzikāls ceļojums par tēmu "Pielūgsim mūžīgi"."

Mūziku saksofonam Ēriks rakstījis arī agrāk. "Tie ir fantastiski instrumenti, tiem ir milzīga dinamikas amplitūda - fortissimo var būt tik ļoti skaļš! Neviens cits instruments ērģeļu fortissimo nespēj pārdziedāt, bet saksofons spēj."

Tikām "Četru vēju" pamatā ir Amerikas indiāņu senā leģenda par to, kā radies vējš. Kā lielais milzis, kas valdīja pasaulē un aiz dusmām varēja iznīcināt jebko, lēmis, ka vajag palīdzību dusmas apvaldīt, un to viņam palīdzējuši izdarīt četri zvēri... "Komponējot šo darbu, sapratu, ka gribu izšķirt saksofonu kvartetu - tas arī daļēji izdevās. Saksofoni spēlēs no dažādām vietām baznīcā," stāsta Ēriks un neslēpj: "Rakstīt latviešu mūziķiem ir visgrūtāk. Pat ja savā ekonomiskajā attīstībā Latvija neatrodas augstākajā elitē, mūsu profesionālie mākslinieki ir augstākās elites mākslinieki - vai tie būtu mūsu operdziedātāji, operu iestudējumi vai kori.

Atšķirībā no citām zemēm, Latvijā mēs mūziku un mākslu spējam gan radīt, gan arī to uztvert plaši, dziļi, tālredzīgi. Mums nav kultūrvēsturisko štampu, kas ierobežotu. Un nekas netop pavirši vai sasteigti.

Arī es nespēju mūsu atbildīgajiem kolektīviem štancēt un štancēt - bijība ir liela."

Taču nākamtrešdien, 1. martā, Ērika jaundarbu pirmatskaņos VAK "Latvija" - koris, kurā ilgstoši dziedājis pats Ēriks. "Dziedātāji ir ļoti pretimnākoši.

Vēl neesmu novilcis dubultsvītru partitūrā - sākums ir, reprīze ir, notis mūziķiem iedotas, bet vēl jāsavieno kulminācijas noslēgums ar reprīzi. Pagājšnakt to neiznāca paveikt, bet šodien noteikti izdarīšu.

Skaņdarbs ir par rasu, par mazajiem ūdenspilieniem zaļajā zālē agri rītos. Valsts simtgadei veltītais "Latvijas" cikls ir par stihijām. Apzināti izvēlējos pretējo - nevis stihiju pompozi izšūmēt, beT tai filigrāni pieskarties. Biju Liepājā, savā pirmajā vidusskolā kā vieslektors. Manās rokās nonāca grāmatiņa ar dzeju, ko rakstījuši paši skolēni. Sākumā to šķirstīju skeptiski, bet jau drīz atradu dažu labu dzejoli. Vienu ieliku šajā opusā," stāsta Ēriks.

Tomēr - nevienu no pirmatskaņojumiem viņš pats diemžēl nedzirdēs, jo jau šobrīd, kad klausāmies sarunu, Ēriks devies uz Ameriku...