"Brīvība nekad nav aktiera tuvākais pavadonis – aktieris to sev vienmēr izmāna... Aktiera brīvība sākas tad, kad režisors viņu kārtīgi iespiedis stūrī. Mirklī, kad šķiet – brīvības nav nemaz, sākas garīgā brīvība," prāto Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa, kura 16. aprīlī svinēs četrdesmito jubileju.

Bet jau 10. aprīlī pirmizrādi piedzīvos viņas jubilejas izrāde - koncertstāsts "Tango bez asinīm", kura pamatā ir brīva skatuves fantāzija par likteni, karu, dzīvību un nāvi.

"Izrādes gadījumā tas ir tāds brīvības pārbaudījums. Izaicinājums. Arī liels risks. Jo pēc brīvības var ilgoties, bet tad, kad tā iegūta, rodas jautājums – ko ar to iesākt? Tāpat kā skolā – brīvais temats ir visgrūtākais. Bet mēs šajā izrādē savā lidojumā esam atraduši gan kaifu, gan savu stāstu par brīvību. Tā vismaz gribas domāt," saka aktrise.

Savai jubilejas izrādei būdama gan režisore, gan scenārija autore un aktrise, Dita Lūriņa vaļsirdīgi iesaucas: "Vispār tas ir pilnīgs ārprāts, tas ir nenormāli, tā nevajag darīt! Bet... bija arī skaidrs, ka nevienam citam nevaru to izjūtu iedot..."