21. maijā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā koris "Kamēr..." un diriģents Jānis Liepiņš klausītājus iepriecinās ar koncertu "Plakidis. Pelēcis. Kamēr..."

Programma veidota no šī gada jubilāru kormūzikas. Kas īsti pamudinājis diriģentu abus šos komponistus, kuru rokraksts tik atšķirīgs, likt līdzās vienā programmā?

"Tā ir tikai sakritība, ka šis koncerts iekrīt abu autoru jubilejas gadā," atklāj Jānis. "Jau pirms krietna laika bija doma veidot programmu, kurā iekļautu tieši Plakida un Pelēča mūziku. Protams, jubilejas ir vēl papildus iemesls godināt abus talantus. Jo viņu mūzika patiešām ir ļoti atšķirīga - gan stila, gan rakstības un tēmu ziņā. Ja Georgam Pelēcim vairāk izteikta ir sakrālā puse, tad Pēterim Plakidim - filozofiskā, tāpat viņam ir pasaku tēmas, laicīgas lietas. Jebkurā gadījumā tas mums šķita ļoti interesanti - likt kopā un pretnostatīt."

Diriģents lēš - ja ar "Kamēr..." Pētera Plakida mūziku vēl šur un tur atskaņojuši, tad Georga Pelēča mūzika kora repertuārā nav bijusi ilgus gadus. "Pat neatceros, ka "Kamēr..." būtu to dziedājis! Tiesa, arī tikt pie viņa kormūzikas nav nemaz tik vienkārši - tas arī viens no iemesliem, kāpēc to izpildām.

Manuprāt, tik stiprā kormūzikas valstī, kāda ir Latvija, Georga Pelēča mūzika tiek atskaņota nepietiekoši maz! Jo nav tik pieejama. Tā ir jāpameklē, jāprasa pašam komponistam vai jāmeklē arhīvos un bibliotēkās.

Pētera Plakida notis ir pieejamākas. Abi autori kormūziku rakstījuši daudz, bet tā ir pazudusi, piemirsta, aizmirsta. Mūsu mazajai nācijai jālepojas, ka mums ir tik daudz lielisku komponistu, taču tādu vai citādu iemeslu dēļ to neatskaņojam tik, cik vajadzētu. Tāpēc gribējās šo repertuāru atsvaidzināt. Programmā būs arī viens pirmatskaņojums - Georga Pelēča "Tēvreize", kas skanēs krievu mēlē. Komponists gan pats pārdzīvoja, jo gribēja, lai izpildām viņa mūziku, kas rakstīta latviski, tāpēc būs arī tāda - atradām viņa brīnišķīgās latviešu tautas dziesmu apdares.

Šī programma manā skatījumā - tādi apslēptie dārgumi, bija ļoti interesanti strādāt! Jo citādi - Perts, Vasks, Ešenvalds. Skaista mūzika, taču vienu brīdi bijām ieciklējušies tikai uz šāda stila darbiem. Nu laiks ko jaunu paņemt.

Turklāt koncertā varēs sastapt arī pašus autorus!"

Tikām vasara korim "Kamēr…" sāksies ar uzstāšanos Tiguļkalnā. "Tur braucam regulāri – izveidojusies laba sadarbība, tur patīkami uzstāties, jo brīva atmosfēra un nepiespiesta gaisotne," stāsta Jānis un smej, ka 9. jūnijā ļaušoties arī mazam sānsolītim: "Daļa no kora "Kamēr…” brauksim uz Cēsīm, lai piedalītos Gidona Krēmera festivāla uzvedumā "Veltījums Orfejam”.

Un tad – Spānija. Tas brauciens būs maza avantūra, jo piedalīsimies konkursā, kurā Latvijas koriem nekad nav labi veicies, toskait arī pašam "Kamēr..."

Konkurss ir kas pilnīgi pretējs mūsu tradīcijām, kā pret spalvu. Viss jādzied brīvā dabā, ir karsts, ir habanēru konkurss, kas prasa pamatīgu atvērtību. Piemēram, pērn bijām Japānā un Somijā, kur vinnējām. Bet Spānija ir izaicinājums, risks – kā es saku, avantūra, ko gribas izbaudīt. Taču korim kopumā tas nāks tikai par labu," teic Jānis, kuram spāniskais gars it nemaz nav svešs: galu galā, tieši šogad viņš iestudējis Bizē "Karmenu".

"Jā, kaut kā tas gads man iegājis habanēras zīmē," pasmaida diriģents.

Aiz kalniem nav arī Dziesmu svētki, un jau tagad Jānis prāto par repertuāru. "Galvenais - lielajos svētkos negribētos eksperimentēt. Jo visi eksperimenti ar jaundarbiem ir riskanti - drošāk un svarīgāk ir dziedāt darbus, ko kori jau sen pieņēmuši, zina, jūt. Tā vispār ir smaga diskusija...

Viens no svarīgākajiem aspektiem - noturēt repertuāru tā, lai neaizejam uz vienbalsīgu dziedāšanu, pārspīlētu vienkāršību, jo tad pazaudēsim to kvalitāti, ar ko esam atpazīstami visā pasaulē.

Tikai ausij tīkamās melodijas nav pareizais ceļš. Būtiski ir nenolaist kvalitātes latiņu zemāk."