LSM ziņās: Neaizmirst par mīlestību. Saruna ar harismātisko japāņu diriģentu Hirokami

"Pats galvenais ir cilvēkmīlestība" – tā ir viena no atziņām, ko japāņu diriģents Juniči Hirokami savulaik pārņēmis no sava skolotāja un atgādina arī mums.

Par dejojošo diriģentu dēvētais Hirokami klausītājus Latvijā pirmo reizi sajūsmināja 2016. gada decembrī, pārsteidzot ar dziļiem un aizkustinošiem Šūberta un Bēthovena mūzikas lasījumiem. Tagad viņš atgriezies, lai diriģētu koncertus Ventspilī un Rīgā.

Proti, viņa vadībā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) divos koncertos (12. aprīlī Ventspils teātra namā "Jūras vārti" un 13. aprīlī Lielajā ģildē) atskaņos Bēlas Bartoka etniskiem ritmiem caurvīto “Deju svītu”, viņa tautieša Mikloša Rožas Altkoncertu ar šīgada jubilāres, LNSO altu grupas koncertmeistares Ināras Brīnumas solo un Bēthovena Septīto simfoniju.

Juniči Hirokami (1958) slavens ar savu izteikti plastisko, pat dejisko diriģēšanas veidu. Kādā 1993. gada intervijā tobrīd vēl tikai 35 gadus vecais diriģents teicis, ka jau no paša mūzikas mācīšanās sākuma gribējis būt diriģents: “Man tiešām patīk kustināt rokas; jutu, ka man ir dabas dots talants izteikties ar ķermeni. Protams, pēc tam nāk partitūru mācīšanās un mūzikas struktūru pētīšana, bet pirms tam – ja jūs, klausoties mūziku, jūtat, ka varat noteiktā veidā kustināt ķermeni, šīs mūzikas vadīti, tas norāda, ka jums ir tik ļoti vajadzīgais dabiskais diriģēšanas talants.”