Pēc Zviedrijā pavadīta studiju gada, kuram piederīga arī uzvara Ziemeļvalstu starptautiskajā pianistu konkursā, mājās atgriezies un vairākos koncertos šovasar Latvijā spēlēs pianists Daumants Liepiņš. Ar viņu "Klasikā" tiekamies "Neatliekamajā sarunā".

Iepriekšējo reizi "Klasika" Daumantu sveica ar "Lielās mūzikas balvas 2016" saņemšanu, tagad - ar uzvaru Ziemeļvalstu starptautiskajā pianistu konkursā, kurā Daumants ieguvis I vietu.

"Konkursus uztveru nevis kā sacensības, bet gan vairāk kā paša attīstību, tāpēc man svarīgākais ir nevis rezultāts, bet pieredze un programma, kas tika izspēlēta konkursa laikā," uzsver Daumants.

"Sajūtas, protams, ir lieliskas, kā gan citādi, taču uzvara nav pats svarīgākais - būtiskākais ir saglabāt attīstību un izaugsmi muzikālajā ceļā."

Vai konkursi vienlaikus nav arī nervu stiprināšana? "Īstenībā tie ir necilvēciski apstākļi, kas valda konkursos, un arī mākslai tas nenāk par labu. Nu, nav patīkami spēlēt uz konkursu skatuves... Tā ir liela atšķirība - spēlēt konkursā vai koncertā.

Koncertā tu vienmēr sajūti publikas pieņemošo attieksmi, kamēr konkursos attieksme ir vērtējoša un tiesājoša... Nav viegli, bet tas ir vajadzīgs, jo vari redzēt, ko tu proti darīt pa īstam.

Turklāt - tieši nepatīkamos apstākļos stiprinās profesionālā varēšana un pieredze."

Šobrīd Daumants atgriezies mājās. "Noslēdzies ERASMUS studiju apmaiņas gads - sadarbība ar tur esošo profesori bija ļoti laba. Kaut arī nākamo gadu aizvadīšu mūsu Latvijas Mūzikas akadēmijā, sadarbība ar viņu turpināsies. Mūs vieno ļoti laba cilvēciskā un profesionālā sadarbība," atklāj pianists.

Tomēr šī vasara Daumantam ir visai radoša, un koncertu ir daudz. Pirmais no tiem izskanēja 30. jūnijā Vidzemes koncertzālē "Cēsis", 7. jūlijā tā pati programma skanēs "Lielajā dzintarā" Liepājā. "Kopumā būs četri konceri, un atelpai būs vien mazs brīdis, kad pusotru nedēļu būšu projām no visa. Cēsīs un Liepājā skan viena programma - Bēthovens, Lists, Ravels, Rahmaņinovs, bet pārējos - Jaunmoku pilī un Ventspilī - cita: Skarlati, Šūmanis, Debisī un Rahmaņinovs."

Pavisam nesen "Klasikas" ciklā "Rupjmaizes kārtojums" dzirdējām Daumanta ieskaņoto Jēkaba Graubiņa "Veltījumu" un kopā ar māsu, vijolnieci Madaru Liepiņu spēlēto Emīla Dārziņa "Melanholisko valsi". Vai ar Madaru kamermūziku viņš atskaņos arī Latvijā? "Jā gan, uzstāsimies Siguldas opermūzikas svētku atklāšanas koncertā 28. jūlijā," atklāj Daumants un stāsta, ka kopā abi uzstājušies arī Zviedrijā.

"Izbaudu dažādību, ko sniedz gan kamermūzika, gan spēlēšana kopā ar orķestri, gan solo. Pēdējā laikā daudz esmu to visu darījis, un tieši dažādībā slēpjas tas, kāpēc ir interesanti man pašam atklāt dažādos žanrus un muzicēšanas veidus."

Visbeidzot, Daumants atklāj, ko nolēmis darīt īsajās brīvdienās: "Noteikti tā būs riteņbraukšana, peldēšana un mājas būvniecība - šobrīd mūsu ģimenei priekšā pārcelšanās uz jaunu mājvietu, tāpēc jākrāso sienas, jāliek grīdas..."

Sarunas atšifrējums: Ieviņa Ancena