28. martā Lielajā ģildē kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga uzstāsies neordinārais, vairāku talantu īpašnieks, somu mūziķis Olli Mustonens.

Virtuozs pianists, harizmātisks diriģents, oriģināls komponists – tas viss apvienojas šajā personībā, kuru visos šajos augšminētajos aspektos arī būs iespēja novērtēt sestdienas vakara programmā: kā pianists Olli Mustonens būs interprets vienā no pašiem apjomīgākajiem V.A.Mocarta klavierkoncertiem – 25. koncertā Do mažorā KV 503, un klasiskās mūzikas tilts tiks mests uz programmas noslēgumu, kas priecēs ar Sergeja Prokofjeva Pirmo ("Klasisko”) simfoniju.

Sava veida tilts sadarbībai un radošai draudzībai arī programmas vidusdaļā  – paša Olli Mustonena veltījums Rodionam Ščedrinam „Trīs mistērijas” un Rodiona Ščedrina svīta, kas balstīta baleta „Dāma ar sunīti” mūzikā, ko savulaik komponists veltīja savai dzīvesbiedrei, leģendārajai baleta prīmai Maijai Pļiseckai.

Olli Mustonens teic, ka viņam ļoti patīk vārds – mūziķis, un ka tas ir sens savienojums – būt mūziķim, kurš spēlē, diriģē un komponē. Vēl pirms simt gadiem šis apvienojums bija drīzāk likumsakarība, ne izņēmums, īpaši runājot par savienojumu "komponists un atskaņotājmākslinieks".

Savstarpējā mijiedarbība starp izpildītāju un komponistu ir svarīga arī tad, ja tā nav viena un tā pati persona. Nav labi, ka atskaņotājmākslinieks, piemēram, nepazīst līdzās dzīvojošo komponistu, vai arī komponists no savas puses kļūst līdzīgs noslēgtam zinātniekam, kas strādā savā laboratorijā.

Olli Mustonens jau 5 gadu vecumā sācis spēlēt klavesīnu, kas bijis māsas instruments, jo klavieru tobrīd mājās nemaz neesot bijis. Tādējādi ieaugšana mūzikā notikusi kopā ar Bahu un Skarlati, Kuperēnu, Ramo, arī lieliskajiem angļu vērdžinālistiem. Septiņu gadu vecumā notikusi pāreja pie klavierēm, bet jau kopš 8 gadu vecuma par Olli Mustonena kompozīcijas skolotāju kļuvis Einojuhani Rautavāra.

Īpašas attiecības Olli Mustonenu nu jau vairākus gadu desmitus saista ar krievu komponistu Rodionu Ščedrinu un komponista dzīvesbiedri, leģendāro baleta prīmu Maiju Pļisecku; Ščedrins Mustonenam veltījis vairākus skaņdarbus, tostarp Piekto klavierkoncertu. Sestdienas koncertā skanēs Olli Mustonena veltījums Ščedrinam „Trīs mistērijas”.

Olli Mustonens teic, ka būtībā visus senāku gadsimtu komponistus uztver kā savus skolotājus, un  izjūt milzīgu pateicību pret pagātnes tradīcijām, viņam ir svešs mūsdienās bieži sastopamais komponistu egocentrisms, vēlme par katru cenu būt nozīmīgiem un oriģināliem. Kā piemēri tiek minēti Ravels un Stravinskis, kuri smēluši iedvesmu no daudziem un dažādiem avotiem, - klasiskās un baroka mūzikas,  tango, džeza vai čigānu mūzikas, taču - viss, kam Stravinskis pieskārās, kļuva par Stravinska paša mūziku. Tas pats ar  Bahu, tātad – ja esi liels komponists, nekad nenoslēpsi savu personisko rokrakstu, bet, ja šī rokraksta nebūs, tad nelīdzēs nekāda izlikšanās.

Šī būs pirmā reize, kad Olli Mustonens sadarbosies ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga. Ideja dzimusi pirms vairākiem gadiem Tallinā, kur Mustonens ieradies diriģēt Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, un bijusi izdevība noklausīties koncertu, kurā mūsu kamerorķestris atskaņojis Erki Svena Tīra skaņdarbus. Somu diriģentam mūsu kolektīvs iepaticies, un tā nu viņš ir šeit. (Jāpiebilst, ka 2003. gadā Olli Mustonens viesojās Rīgā kopā ar kamerorķestri Tappiola Sinfonietta un vijolnieku Peku Kūsisto).

Olli Mustonens piekrīt, ka viņa karte vai globuss izskatītos pēc kaktusa, ja tiku nosprausts ar maršrutiem un vietām, kurās aktīvi tiek muzicēts – daudz koncertu notiek Amerikas Savienotajās Valstīs, arī Anglijā, Itālijā, taču pēc koncerta Rīgā būs atkal iespēja ilgāku laiku pabūt mājās, sekot līdz dēlēna muzikālajai attīstībai.

Pagājušajā nedēļā par godu 5. dzimšanas dienai mazais puika ar lielu aizrautību noklausījies, kā tēvs kopā ar Somijas Radio simfonisko orķestri atskaņo divus Prokofjeva klavierkoncertus. Un – arī ticis pie sava pirmā instrumenta – klavesīna!

Somija, dzimtā valoda un mājas, kas Olli Mustonena ģimenei (sieva arīdzan mūziķe – obojiste) atrodas ārpus pilsētas – mežonīgas dabas vidū, komponistam nozīmē ļoti daudz – šeit var klausīties lietus, vēja, putnu dziesmu skaņās, izjust gadalaiku miju un pat audzēt aitas!

Tikšanās "Klasikas" studijā noslēdzas, pieminot divus nozīmīgus Olli Mustonena skaņdarbus – Pirmo simfoniju Tuur ar Eino Leino dzeju, kuras pamatā eposa "Kalevala” motīvi (Olli lepojas, ka dzejnieks, kurš bijis labs Sibēliusa draugs, ir viņa attāls radinieks), savukārt Otrā simfonija stāsta par Bizantijas vēsturi, un šīs senās impērijas ietekme pēc Olli Mustonena domām ir jūtama vēl aizvien, īpaši mūsu valstu reģionā, kas atrodas Rietumu un Austrumu krustpunktā.

Daudz interesantu Olli Mustonena domu un uzskatu palikušas šīs neatliekamās sarunas aizkadrā, daudz laika aizņemtu viņa nopelnu un muzikālo balvu uzskaitījums,  taču vislabāk par šo personību uzzināsim mūzikā - Lielajā ģildē 28. martā!