"Klasikas" studijā tiekamies ar plastikas ķirurgu Jāni Zaržecki, taču ne jau tāpēc, lai diskutētu par medicīnu vai politiku...

Tikko kā Jānis kopā ar savu dzīvesbiedri, mākslinieci Indru Sproģi atgriezies no Annesī animācijas filmu festivāla - Indras veidotās animācijas filmiņas "Joka pēc alfabēts” angļu versija "Tas pats alfabēts" (angļu versijā - Awesome Beetle's Colors) saņēmusi žūrijas balvu. Lauri pavisam noteikti pienākas arī Jānim - viņš ir tās producents!

"Tas nudien ir liels notikums, jo Annesī filmu festivāls ir viens no lielākajiem un arī prestižākajiem animācijas filmu festivāliem, kas notiek jau 40 gadus. Ja lielos Oskarus dala Kalifornijā, tad šeit var dabūt multeņu Oskarus," atklāj Jānis. Jau tas vien, ka latviešu veidotā filmiņa tikusi nominēta, uzskatāma par milzu veiksmi. Un kur nu vēl uzvara! Tā nu svētdienas naktī Indra Sproģe kāpusi uz skatuves saņemt balvu. "No 2400 žūrijai iesniegtajām filmām tika atlasītas 200, bet pie balvām tikušas vien 10. Cik zinu, neviena no latviešu multfilmām šādus panākumus vēl nav guvusi," prāto Jānis Zaržeckis.

Viņš smaida, ka Indras filmiņa rādīta līdzās Disneja studijā uzņemtajām, kuru budžets ir galvu reibinošs. "Angļu versijā filma ir pavisam cita – jo angļiem taču ir cits alfabēts, tāpēc Indrai bija jāizdomā jauns stāsts. Manuprāt, filma iznākusi pat krāšņāka, nekā latviešu versija... Žūrijas spriedums bija viennozīmīgs, jo itin visi žūrijas pārstāvji to atzina par balvas cienīgu.

Cerams, ka tagad, pateicoties Indrai, Renāram un visai komandai, pasaule varēs mācīties alfabētu... Indra tagad ir spārnota jaunām idejām, jo arī Francija izrādījusi interesi.

Piemēram, Francijā viena filmas sekunde izmaksā 1000 eiro, bet mēs paši ar savām rokām, ar niecīgu budžetu. Bet tā jau tā lielākā meistarība – ka plikām rokām var pieveikt kalnu."

Bet nu – pie Jānim tuvā Jaunciema un viņa sirdij tikpat tuvās mūzikas. "Jaunciems ļoti mainās, turklāt uz labo pusi... Kad sāku būvēt Jaunciema jahtklubu, tur izskatījās drūmi. Ezera krastā - zampa līdz ceļiem, peldēties tajā nevarēja. Padziļinājām krastu, uzbūvējām klubu, iekārtojām pludmali. Kādas simt mašīnas ar mēsliem aizvedām! Rezultātā palika sakopta vieta.

Un tad piedzīvojām interesantu paradoksu – pieredzējām, kā objekts spēj mainīt vidi. Šis gadījums ir uzskatāms piemērs! Pat apkārtējās mājas sāka mainīties! Tur vairs nestāvēja vecie logi – tie tika aizstāti ar pakešu logiem, pie mājām sāka parādīties mersedesi. Tie, kas gribēja šņabi nopirkt, varēja savas mājas labi pārdot cilvēkiem, kuri novērtē sakoptu vidi un spēj iegādāties īpašumus.

Tagad reizēm jautri lasīt reklāmās, ka pārdod māju blakus ekskluzīvam jahtklubam, kaut gan tā māja no kluba ir diezgan patālu," garšīgi smejas dakteris Jānis.

Viņš neslēpj, ka sākumā jahtklubs bijis domāts kā sporta centrs, taču ar laiku izrādījās, ka šeit ļoti patīk mūziķiem. "Viņi te ir bieži viesi – gan lielākā, gan mazākā formātā. Uz terases var redzēt muzicējam gan Raimondu Paulu un Mārtiņu Braunu, gan Raimondu Macatu, kurš labprāt makšķerē, Raimondu Ozolu. Mūziķi te spēlē sava prieka pēc. Labu laiku daudzi pārmeta, ka koncertiem mazs formāts – tad nu mums radusies tradīcija sarīkot arī pa lielākam koncertam, jo angāram ir brīnumaina akustika.

Angāru projektējis arhitekts Andis Sīlis, un es jau smejos – redz, lielo Rīgas koncertzāli pēc viņa projekta uzcelt neizdevās, toties man izdevās realizēt Laivu šķūni!

"Klasika” jau te ierakstījusi Bēthovena Piekto simfoniju, Ēriks Ešenvalds savu CD prezentējis, un šogad pēc Jāņiem esam iecerējuši divus lielus koncertus. Uz terases baudīt saulrietu, glāzi vīna, mierīgu un dvēselisku mūziku pēc Jāņiem. Sajūtas ir neticamas. Ūdens un mūzika – tas ir jauki."

27. jūnijā plkst. 20:00 te skanēs Frenka Sinatras simtgades atceres koncerts ar Daumantu Kalniņu, Jelgavas bigbendu Raita Ašmaņa vadībā un LNSO stīgu grupu Raimonda Ozola vadībā, savukārt 28. jūnijā plkst. 20:00 - koncerts, kurā piedalīsies jauniešu koris "Kamēr..." Jāņa Liepiņa vadībā, LNSO stīgu grupa, bet solisti būs Renārs Kaupers, ģitārists Kaspars Zemītis un vijolnieks Raimonds Ozols.

Jāņa Zaržecka celtajam Jaunciema jahtklubam ir sirsnīgs un nepārprotams nosaukums – Laivu šķūnis. "Labā akustika ir tiešām dīvaina sagadīšanās. Daudzviet speciāli tiek projektētas koncertzāles, būvētāji uztraucas, kāda būs akustika. Šeit ģeometrija bija ļoti sarežģīta, Andis Sīlis ielicis visādus leņķus, par kuriem būvnieki šķendējās, bet tas izrādās tā vērts! Mūziķi izmēģināja, un nosprieda: jātaisa koncerti!"

Par to, ka Jānis Zaržeckis ar mūziku ir uz ļoti liela "tu", liecina arī viņa vēlme apgūt klavierspēli. "Vēl gan neesmu sasniedzis tādu līmeni, lai varētu spēlēt publikas priekšā, bet klavierspēli vienmēr esmu vēlējies apgūt. Jaunībā dziedāju zēnu koros, bet nevienu instrumentu spēlējis neesmu. Tagad, kad jaunākais bērns sāka mācīties klavieres un pie mums nāk skolotāja, čakli mācos arī es. Esmu centīgs skolnieks, un man liek spēlēt diezgan sarežģītus gabalus – lielākoties Bahu, turklāt skaņdarbus, kur solo jāspēlē gan ar labo, gan kreiso roku. Tas rada tādu prieku, turklāt izrādās, ka klavierspēle ir neticams treniņš galvai!

Šobrīd visi iet uz fitnesa zāli trenēt muskuļus, bet klavierspēle ir kolosāls treniņš galvai! Man tagad ir tik skaidrs prāts un domāšana kā vēl nekad mūžā! Līdz ar to, ka notis vēl nelasu pietiekoši ātri, viss jāspēlē no galvas. Kad to visu iemācos, tad ir tāāāds gandarījums...

Trakākais, ka Baham ir tā: te ar vienu roku spēlē solo, te – ar otru, un jāatceras, kura ir galvenā. Un rezultātā parādās tādas konekcijas starp puslodēm, par kuru eksistenci pat nojautis nebiju... Katru dienu cenšos trenēties, progress ir, iemācos arvien jaunus skaņdarbus. Bet vienalga – publikai tā īsti vēl gatavs neesmu, tas ir milzīgs stress, labāk vispirms mājas kārtībā. Bet klavierspēli nudien iesaku visiem, kuriem patīk mūzika. Būdams ārsts, varu arī medicīniski izskaidrot, kāpēc mūziķiem, kuri jau cienījamā vecumā, vēl aizvien ir ass prāts un izcila humora izjūta - paskatieties uz mūsu Maestro! Viņš ir lielisks, jauniem vēl ilgi jāpacenšas, lai tiktu līdzi! Tur ir tas fenomens – ka mūzika neļauj atrofēties galvai, liekot tai strādāt kā Šveices pulkstenim."