25. augustā valdība apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) izstrādātos noteikumus par profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību mūzikā, dejā un mākslā. Jaunie noteikumi sagatavoti atbilstoši grozījumiem profesionālās izglītības likumā, kas stājās spēkā maijā.

Ko tas īsti nozīmē un kā būs vairāk - ieguvumu vai zaudējumu? Par to "Neatliekamajā sarunā" stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores vietniece kultūrizglītības jautājumos Dace Ziemele. Viņa atklāj lēmuma priekšvēsturi un argumentus, kāpēc bija jādomā par kompetences centru izveidošanu. "Izglītības un Zinātnes ministrija jau vairākus gadus veido kompetenču centrus un mūsu izglītībā tā ir likumsakarība - ka arī mums ir izcilības koncentrācijas un metodikas centri. Nedaudz atšķiras abu izglītības segmentu prioritātes: ja mākslas un mūzikas izglītībā prioritāte ir izcilība un talantu attīstība, tad Izglītības un Zinātnes ministrijai aktuāla vispārēja prasmju apgūšana. Ar to arī atšķiramies."

Lēmums skar mūzikas vidusskolas un mākslas skolas. Bet pats galvenais - neviens skola netiek slēgta! Gan skolēni, gan skolotāji būs tikai ieguvēji.

Līdz 2018. gadam plānots izveidot sešus profesionālās izglītības kompetences centrus, un tie būs šādi: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola (reorganizējot Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu), Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Nacionālo mākslu vidusskola Rīgā (reorganizējot Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Rīgas Doma kora skolu), Ventspils Mūzikas vidusskola, Rēzeknes Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola (reorganizējot Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu), Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola.

Izglītības iestāde, kurai tiks piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, nodrošinās profesionālās izglītības programmu īstenošanu, būs reģionālais vai nozares metodiskais centrs, pedagogu tālākizglītības centrs un veiks ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu.

Jaunajos noteikumos ņemti vērā kritēriji, kas atbilst mākslas un mūzikas nozares profesionālo vidējo izglītības iestāžu darbības specifikai, jo 2013. gada noteikumos "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" noteiktie izglītojamo skaita kritēriji pilnībā neatbilst mākslas un mūzikas nozares profesionālo vidējo izglītības iestāžu darbības specifikai, jo tajās ir neliels audzēkņu skaits.

Arī noteiktie kvalitātes kritēriji uzsver kultūrizglītības nozares atšķirību no citu nozaru profesionālajām vidusskolām un tajās sniegtās profesionālās vidējās izglītības.

Noteikumu mērķis ir noteikt jaunas, kultūrizglītības nozares izglītības iestāžu specifikai atbilstošas prasības, kuras profesionālās vidējās izglītības iestādei jānodrošina, pretendējot uz profesionālās izglītības kompetences centra statusu.

Šīs prasības ietver gan kvantitatīvos rādītājus - izglītojamo skaitu, gan kvalitatīvos rādītājus, kas ir raksturīgi kultūrizglītības specifikai un uzskatāmi par izglītības iestādes darbības kvalitātes apliecinājumu - sekmes centralizētajos un profesionālās kvalifikācijas eksāmenos, dalība starptautiskajos konkursos un festivālos, absolventu skaits, kas turpina iegūt izglītību augstākās izglītības iestādēs vai strādā nozarē.

Tiks izveidoti triju veidu profesionālās izglītības kompetences centri: mākslā vai dizainā; mūzikā, ietverot arī teātra mākslu, vai dejā; centrus, kas paredz īstenot izglītības programmas divās vai vairāk nozarēs - mākslā, dizainā, mūzikā, ieskaitot teātra mākslu, dejā.

"Profesionālās izglītības centrs ir statuss, kuru piešķir un kuru var arī anulēt, ja netiek izpildīti noteikumos paredzētie kritēriji," uzsver Dace Ziemele.