"Neatliekamās sarunas" viesis - Vācijā strādājošais čellists Ruslans Viļenskis, kurš 3. jūnijā Lielajā ģildē, bet pēcāk arī Siguldā un Liepājā uzstāsies kopā ar Itālijā dzimušo bandoneonistu Paolo Ruso (Paolo Russo) no Dānijas un stīgu kvartetu. Viņu programma vienlaikus būs arī jaunā albuma Kattegat ieskandināšanas svētki.

"Esam patiesi priecīgi Rīgas publiku iepazīstināt ar mūsu dueta debijas albumu, kas tika izdots šī gada janvārī Dānijā,” stāsta Ruslans Viļenskis. "Centāmies tajā iekļaut kompozīcijas, kas īpaši spilgti demonstrē instrumentu iespējas. Manuprāt, tas mums arī izdevās: albumā iekļauti darbi, ko sarakstījuši komponisti Paolo Ruso, Oskars Stroks, Astors Pjacolla, Djego Skisi. Dziļo un bagātīgo čella un bandoneona skanējumu ierakstā papildināja stīgu kvartets. Skaņdarbu apkopojums izdevies dinamisks, daudzšķautņains, bet tajā pašā laikā vienots. Koncertā Rīgā mēs pirmo reizi atskaņosim arī darbus, kas netika iekļauti albumā.”

Mākslinieks atklāj, ka mūzikā viņam galvenais vilinājums ir justies brīvam: "Domāju, ka šobrīd tāds arī jūtos, jo beidzamos gadus meklēju tieši tādu mūziku, kurā justos brīvs un kurā varu maksimāli realizēt savu spēles manieri. Tāpēc ļoti uzmanīgi izvēlos gan skaņdarbus, gan partnerus, ar kuriem kopā spēlēju. Tas ir forši un interesanti. Ir jānāk ar kaut ko citu, ar kaut ko eksperimentālu un interesantu."

Ruslana un Paolo Ruso ceļi krustojušies brīdī, kad komponists meklējis sadarbības partneri savam jaunajam projektam. "Sākumā vienkārši meklēju dueta partneri, ar ko spēlēt Pjacollas mūziku," stāsta Ruslans. Visupirms bijis iecerēts tango projekts. "Skaipā abi nosēdējām kādas divas stundas, līdz Paolo sacīja, ka mēs varam spēlēt Pjacollu, taču sākumā jāņem kas cits - jauns un interesants. Esmu diezgan atvērts un teicu – izsūti notis, paskatīšos, kas ir un kas nav iespējams. Pēcāk lidoju pie Paolo un no rīta līdz vakaram sēdējām, spēlējām, veidojām aranžijas kopā... Kaut ko izmetām ārā, kaut ko likām klāt. Viņs kaut ko piekomponēja. Sagatavošanās process ilga apmēram pusgadu."

Lai gan Paolo dzīvo Kopenhāgenā, bet Ruslans studē Vācijā, attālums nav bijis šķērslis pabeigt iesākto: "Tagad, protams, programma mums gatava; tāpat ir materiāls arī nākamajam ierakstam un esam jau sagatavojuši jaunus darbus.

Process ir ļoti vienkāršs: Paolo ir māja Dānijā, un tur ir ļoti ērti mēģināt - turklāt viņam tur ir sava studija. Tā ka es vienkārši nopērku biļeti uz Kopenhāgenu, viņš mani sagaida, pabrokastojam un sākam spēlēt. Paolo ir lielisks pavārs, tāpēc pārtraukumos forši paēdam un atkal spēlējam. Mēs vienkārši pavadām laiku kopā.

Esam draugi, mums ir vienota vīzija par lietām – ne tikai mūziku."

Jaunā albuma sākumā ir skaņdarbs Kattegat, kas likts arī albuma virsrakstā. Tas radies par godu jūras šaurumam starp Dāniju un Zviedriju, un mākslinieks atklāj, ka šāda izvēle nav bijusi apzināta, vienkārši tā sanācis: "Īstenībā tā vienkārši sakrita. Mums bija fotosesija pie jūras. Paolo Ruso ir dzimis pie jūras - Itālijā. Arī es esmu jūrmalnieks. Kaut kā vispār jūras tēma bija aktuāla un, tāpēc mēs arī nosaucām Kattegat."

Neskatoties uz to, ka Ruslans šobrīd cītīgi strādā pie vairākiem jauniem projektiem, arī solo programmas čellam, viņš atklāj savas pārdomas par to, kādā gultnē šis žanrs ievirzījies: "Šobrīd klasiskās mūzikas instrumentālisti pārsvarā ir cilvēki, kuri tikai spēlē. Tas nozīmē, ka zūd kreatīvā nianse un sākas rutīna. Tas saistīts ar augstskolām, ar to, kā apmāca jaunos mūziķus. Manuprāt, viss kļuvis pārāk akadēmisks. Šobrīd ir ļoti labi komponisti, bet mēs nevaram salīdzināt to laiku, kas bija pirms mums! Klasiskā un akadēmiskā mūzika pārvērtusies par industriju... Lielākās kompānijas domā, ko viņiem darīt, jo viņi jau ir ierakstījuši visas simfonijas un kompozīcijas. Domāju, ir daudz šādu globālu problēmu, kuras būtu jārisina."

Tomēr Ruslans vienlaikus norāda, ka šobrīd akadēmiskā mūzika nebūt nav nonākusi iznicības priekšā, drīzāk – trūkst vienotas vīzijas: "Iespējas ir, vienkārši šobrīd nav perspektīvas. Parādās mākslinieks, viņš pastrādā trīs četrus gadus, nospēlē koncertus un pēc tam viņa nav. Bet ir arī ļaudis, kuri tiešām strādā, taču nespēlē koncertos.

Jautājums ir tāds – vai nu nodarbojies ar mūziku, vai kļūsti par daļu no menedžmenta.

Lai gan šobrīd jaunam māksliniekam kaut ko uzsākt nav nemaz tik viegli."

Laiki nemitīgi mainās, tomēr klausītājs vienmēr vēlēsies klasiku. "Varbūt būs periods, kad būs mazāk klausītāju, pēc tam atkal vairāk. Tas jau arī ir tāds process. Kad stājos Berlīnes augstkolā, bijām 120 pretendenti uz nezin cik vietām, turklāt 90 bija no Āzijas. Agrāk nebija tik daudz mūziķu un tik daudz koncertu. Jādomā jauni ceļi. Perspektīvi ir mūziķi, kuri aizvien spēs piedāvāt ko jaunu un interesantu."

3. jūnija vakarā izskanēs Paolo Ruso oriģināldarbi, izcilā Argentīnas komponista Astora Pjacollas kompozīcijas, Djego Skisi mūzika un citu populāru komponistu skaņdarbi unikālos aranžējumos. Mūziķu duetam uz skatuves pievienosies latviešu mūziķi: Aleksejs Bahirs (vijole), Katrīna Rosuščana (vijoles), Elīna Andrianova (alts), Viktors Veļičko (kontrabass).

Nebūs lieki atgādināt, ka Ruslans Viļenskis un Paolo Ruso 2014. gada 19. maijā sniedza koncertu Latvijas Radio 1. studijā.