No 3. līdz 10. jūnijam pirmo reizi Dzintaru koncertzālē notiks viens no visprestižākajiem jauno talantu atlases pasākumiem visā pasaulē - Hansa Gabora Belvederes jauno operdziedātāju konkurss.

Jūrmalā pulcēsies 160 topošie operas solisti no visas pasaules. Sabrauks arī Ņujorkas, Londonas, Maskavas un citu vadošo opernamu direktori. Ne velti opermūzikas pasaulē Belvederes konkurss tiek dēvēts par jauno vokālistu biržu - piedalīšanās tajā pavērusi iespēju daudzām šobrīd labi zināmām operzvaigznēm.

Dzintaru koncertzālē līdz šim ir notikušas  konkursa atlases kārtas, un tāda gaidāma arī šogad 5. aprīlī, bet fināls gan Latvijā vēl līdz šim nav pieredzēts, tāpēc Jūrmalas pilsēta un Dzintaru koncertzāle jūtas lepnas par šādu notikumu pavērsienu. Pagājušajā nedēļā plašāku informāciju  varējām gūt  preses konferencē, kurā klāt bija arī diriģents Ilmārs Lapiņš. Viņam gadu gaitā ar šo Belvederes konkursu ir izveidojusies sadarbība, un pateicoties tai arī organizatori nolēmuši finālu sarīkot Jūrmalā.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā bija ieradušies arī abi šī konkursa  ģenerāldirektori Izabella Gabora un Holgers Bleks. Izabella ir Hansa Gabora, kura vārdā arī nosaukts šīs konkurss, atraitne un pēc dzīvesbiedra aiziešanas  mūžībā 1994. gadā, turpina viņa ieceri realizēt.

Izabella Gabora: "Belvederes konkurss tiek saukts par pasaules labāko vokālistu konkursu, un reizēm to dēvē arī par balsu Voltstrītu jeb par jauno dziedātāju fondu biržu, jo tā ir vieta, kur tiekas talantu meklētāji no visas pasaules opernamiem.

Konkurss tika izveidots 1982. gadā un tā dibinātājs Hanss Gabors bija arī Vīnes kameroperas ilggadējais vadītājs. Saskāries pats savā darbā ar šo problēmu, viņš bija ieinteresēts atklāt un popularizēt jaunus, talantīgus vokālistus, un viņam arī piederēja ideja, konkursa vērtēšanā  iesaistīt tikai opernamu un koncertzāļu direktorus, menedžerus un festivālu vadītājus,  jo viņi, pirmām kārtām,  ir tie, kuri  ieinteresēti jauno vokālistu  meklēšanā.  Lai gan arī naudas balvas, kuras var iegūt konkursā, ir nozīmīgas, tomēr vissvarīgākais jaunajiem talantiem ir tikt pamanītiem un nonākt uz skatuves.

Pirmajā gadā konkursā piedalījās ap 100 dalībnieku, kas tiem laikiem bija ļoti liels skaits. Bet ar katru nākamo gadu tas vēl vairāk paplašinājās. Lai nepārslogotu žūriju, tika pieņemts lēmums, rīkot atlases kārtas vairākās pilsētās. Sākotnēji tās bija 3, 4 un piecas, bet dažu gadu laikā arī šis skaits pakāpeniski pieauga, un  pēdējā laikā tādas jau notiek apm. 70 pilsētās visā pasaulē.

Šajā sakarā ļoti noder mūsu starptautiskais sadarbības tīkls. Visas pasaules mūzikas institūcijas ir atvērtas sadarbībai ar mums un piedāvā savas koncertzāles, lai tur varētu rīkot atlases kārtas. Tādas ik gadu notiek Vīnes Valsts operā, Metropolitan operā Ņujorkā, Londonas Karaliskajā Coventgarden, Berlīnes Valsts operā, Madrides Karaliskajā operā, Maskavas Lielajā teātrī, arī Buenosairesas operā, kā arī dažādās mūzikas augstskolās, konservatorijās un Austrijas kultūras forumos. Šogad pirmo reizi ne tikai atlases kārta, bet arī fināls notiks Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, un tas notiks, pateicoties ilgajai sadarbībai ar diriģentu Ilmāru Lapiņu.

Šogad žūrijā darbosies 18 operu un festivālu direktori 9 te viņi visi tiek arī nosaukti), un viņu vidū arī Zigmars Liepiņš no Latvijas Nacionālās operas.

Bet, līdztekus šai žūrijai, darbosies arī žūrija, kuras sastāvu veido dažādu mediju pārstāvji gan no Latvijas gan  no starptautiskiem plašsaziņas līdzekļiem, jo konkursa norise vienmēr tiek atspoguļota medijos visā pasaulē. Konkursa auditorijā būs arī novērotāji, vēl citi aģenti, teātru direktori, kuru mērķis arī ir piesaistīt  sev jaunos talantus. Tie var būt ne tikai no finālistu vidus vien.

Pieteikšanās internetā jau ir sākusies un konkursā var piedalīties tie, kuri dzimuši ne agrāk kā 1986. gadā. Atlases kārtas notiks 70 pilsētās un jebkurā vietā, kurā ir visērtāk, iespējams pieteikt dalību. Tiek prognozēts, ka kopā  pa visām atlases kārtām tie varētu būs 1300 dziedātāji, un no viņiem tiks izvēlēti apmēram 160, kuri piedalīsies finālā Jūrmalā.  Viņa un arī Holgers Bleks ir patiesi priecīgi viesoties Latvijā, jo šī ir valsts no kuras nāk daudzi pasaulslaveni dziedātāji. Tiek piesaukta Elīna Garanča, Kristīne Opolais, arī Marina Rebeka un Inese Galante.

Jautāts, kas šajā konkursā ir tik svarīgs, lai nodarbotos ar tā organizēšanu, Holgers Bleks atzīmē, ka gan viņš, gan Izabella Gabora operā jūtas gluži kā mājās: "Tas mums ir reizē gan darbs, gan dzīvesveids.

Tas, ka mēs ne tikai labus, bet arī izcilus dziedātājus  iepazīstam un atklājam, mums abiem sagādā lielu prieku.

Nu jau apritēs 20 gadi, kopš mēs to darām kopā. Pēc Izabellas dzīvesbiedra nāves es stājos viņai līdzās. Dodot jaunajiem dziedātājiem iespēju spert pirmos soļus operpasaulē, arī mēs paši gūstam daudz pozitīva no šīs draudzības, kura turpina attīstīties vēl ilgi. Te es varu minēt kaut vai Dienvidāfrikā satikto Pritiju Jendi, kuru es iepazinu 2008. gadā un kurai toreiz nemaz nebija motivācija piedalīties konkursā. Jo viņa domāja, ka to vēl ir par agru darīt. Viņai tomēr ieteicu pamēģināt un nākamajā gadā Pritija startēja atlases kārtā, izturēja to, tad devās uz finālu Vīnē, kur uzvarēja, un kopš tā brīža viņas karjera ir virzījusies tikai augšup. Un man arī pašam prieks, ka  es savā ziņā to esmu ietekmējis."

Vai kaut kas konkursa gaitā ir mainījies kopš brīža, kad fināls vairsnenotiek tikai Vīnē vien? "Patiesībā jau konkurss bijis starptautisks arī līdz 2012. gadam, kad tā fināls notika Vīnē, jo atlases kārtās tāpat bija iesaistījusies visa pasaule. Bet mums likās, ka tomēr vēl papildus jaunas krāsas var ienest arī tas, ka finālu tagad rīkojam  dažādās vietās.  Gan Amsterdama, gan Maskava  ar savu mentalitāti  ir piešķīrusi jaunas šķautnes konkursam," uzsver Holgers Bleks.

Vaicāts, vai to izjūt arī dalībnieki, Bleka kungs atbild - tas esot iespējams. "Jo te gluži kā lielā ģimenē sadzīvo gan žūrija, gan novērotāji, gan dalībnieki, kuri, ja vien viņi nav finālā, drīkst mūsu konkursā piedalīties vairākkārt. Citi pat startē 3, 4 un 5 reizes. Bet tomēr tās īpašās krāsas piešķir vietējie cilvēki ar savu mentalitāti. Un galvenais, ka te veidojas kontakti ne tikai starp vienas profesijas pārstāvjiem, tātad darba attiecībās, bet arī tīri cilvēcīgi jaunas iepazīšanās, tikpat raibas kā cilvēki."

Kā jau minēts, konkursa fināls pirmo reizi notiks Latvijā, Dzintaru koncertzālē, un tā būs pirmā reize ne tikai Baltijā, bet arī visā Ziemeļeiropā. Pirmās fināla dienas būs iespējams klausīties ar bezmaksas ielūgumiem, bet uz pašu noslēgumu un laureātu koncertu 10. jūnijā gan būs jāiegādājas biļetes.

Par savu pieredzi Belvederes konkursā stāsta Rihards Millers, kurš konkursā piedalījās pagājušā gadā, kad konkurss notika Maskavā, bet Egils Siliņš atceras savu veiksmīgo startu Vīnē 1989. gadā.

"Tas bija pats Atmodas laika sākums, un pirmais gads, kad uz starptautisku konkursu varēja braukt bez atlases Maskavā vai Ļeņingradā. Par konkursu uzzinājām no kādiem mūziķiem. Toreiz bija grūti - bija jādabū atļauja, vīza, jālido caur Maskavu. Arī dalības maksa, kas mūsdienu naudā varētu būt bijuši 100 eiro, nebija iespējams samainīt. Kunkursā man bija 192. kārtas numurs, tas bija pirmais konkurss, kurā piedalījos ārpus Padomju Savienības. Rezultātā ieguvu 3. vietu. Belvederes konkurss man pavēra pirmo iespēju karjerai, kas turpinās nu jau trīsdesmito gadu. Ļoti atbalstu konkursus kā tādus, jo jaunam dziedātājam tā ir viena no nedaudzajām iepsējām sevi pieteikt plašākai auditorijai," uzsver Egils Siliņš.

Rihards: "Ļoti gribētu konkursā piedalīties vēlreiz, bet ir nopietns darbs, kas jāiegulda sagatavošanās procesā. Arī programmas  izvēle ir specifiska, jo paši nevaram noteikt savu repertuāru. Grūtāk pielāgot repertuāru katra balsij. Konkursā līmenis ir ļoti augsts. 16 finālistiem vairs īsti pat nevar saskatīt kļūdas, jo viņi ir tik augstā līmenī, ka būtiskāks kritērijs ir kopiespaids."