Piektdien, 29. aprīlī, pēc 10 gadu pārtraukuma Liepājā viesosies un koncertu jaunajā koncertzālē “Lielais dzintars” sniegs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ciemkukulim līdzi ņemot programmu “LNSO un Mālera Sestā”. Koncerta pirmajā daļā – Gundaŗa Pones Quattro temperamenti d’amore (1960). Otrajā daļā – Gustava Mālera Sestā simfonija (1904).

Kā tas nākas, ka LNSO 10 gadus Liepājā nav spēlējis? “Pirmkārt un galvenokārt tas bijis koncertzāles jautājums, jo arī Liepājas Simfoniskais orķestris ilgu laiku muzicējis gan Graudu ielas koncertzālē, gan Latviešu biedrības namā, kur nav tie labākie akustikas nosacījumi simfoniskajai mūzikai, bet LNSO koncertējis arī Liepājas teātrī," intervijā "Klasikai" stāsta  LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga. Viņš arī atgādina: "Beidzamajos gados mums bijis arī daudz koncertu Cēsīs, Rēzeknes koncertzālē Gors, Ventspils "Jūras vārtos". Otrs iemesls – Liepājai ir savs orķestris... Bet mēs visi gaidījām "Lielo dzintaru", un tā nu viss rezultējies šīs nedēļas koncertā."

Vaicāts, ar kādām sajūtām tiek gaidīta šī uzstāšanās, diriģents atklāj: "Man jau ir neliela pieredze, uzstājoties šajā koncertzālē, jo pirms divām nedēļām muzicējām kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri - diriģēju Riharda Štrausa "Metamorfozes".

Jau pašā pirmajā mēģinājumā, ierodoties "Lielajā dzintarā", biju pozitīvi šokēts, cik dabiski, nepiespiesti, neforsēti, lieliski skan orķestris šajā koncertzālē!

Nevienam mūziķim nav jāpiepūlas, jāforsē skaņa virs vajadzīgā limita, lai piepildītu telpu, drīzāk nepieciešams meklēt pretējā virzienā – kā panākt pēc iespējas lielāku pianissimo, kā parādīt tembrālās krāsas, skaistu toni... Akustikas ziņā šī patiesi ir pasaules līmeņa zāle. Lai gan – tā vēl pagaidām jāapgūst. Un kā jau jebkurā jaunā zālē jāiedzīvojas. Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim šī būs pirmā pieredze, un braucam ar ļoti izaicinošu programmu arī sastāva ziņā - Mālera Sestā simfonija ir viena no visjaudīgākajām viņa daiļradē, jo iesaistīti lieli spēki.

Šobrīd mūsu mēģinājumi Lielajā ģildē ir kā iekšējs kliedziens - dodiet mums normālu koncertzāli!

Ģildes kubatūra un akustikas iespējas šāda veida mūzikai nav piemērotas..."

Tiesa gan, 6. maijā orķestris šo pašu programmu atskaņos savā mājvietā, Lielajā ģildē, Rīgā, bet 7. maijā programma izskanēs arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā Gors.

Un kā "Lielajā dzintarā" pie pults jūtas diriģents? "No diriģenta vietas ne vienmēr iespējams saprast pareizo balansu – piemēram, klausoties timpānus, šķiet, ka vajadzētu drošāku piesitienu vai dinamiku, bet zālē atkal šķiet, ka ir jau par daudz...

Mālera Sestā simfonija turpat pusotras stundas garumā – tas ir fiziskās gatavības trenažieris ikvienam orķestrim...

Turklāt Latvijā tā ilgu laiku nav skanējusi – Andris Nelsons to diriģēja pirms gadiem desmit. Esmu laimīgs, ka to varam nospēlēt ne tikai Rīgā, bet divās lieliskākajās Latvijas koncertzālēs. Tas būs lielisks piedzīvojums visiem mūziķiem un, cerams, arī klausītājiem."

Sarunas turpinājumā – par to, kālab līdzās Mālera Sestajai izvēlēts Gundaris Pone, un kālab viņa opuss Quattro temperamenti d’amore tik ļoti piestāv Māleram...

Visbeidzot, Andris Poga atklāj, kāpēc LNSO lielo sezonas noslēguma koncertu diriģēs maestro Fedosejevs, un kādi ir LNSO un arī paša Andra nākotnes plāni. Izrādās – gaidāma radoši karsta vasara...