No 8. līdz 12. jūnijam "Zirgu pastā", Rīgas Doma dārzā, deju studijas "Dzirnas" telpās, kā arī peldošajā galerijā "Noass" risināsies Starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot", piedāvājot izrādes, meistarklases, improvizācijas, jam session un lekciju-diskusiju. Par visu plašāk "Neatliekamajā sarunā" runājam ar horeogrāfēm Olgu Žitluhinu (viņa arī festivāla mākslinieciskā vadītāja) un Ramonu Galkinu.

Īpaša uzmanība šī gada festivālā tiks pievērsta horeogrāfiem, dejotājiem un performances māksliniekiem vecumā ap vai virs 50 gadiem. Festivāla daudzveidīgās norises – izrādes, meistarklases, improvizācijas džemsesija un lekcija-diskusija – mudinās domāt par to, ko dejas mākslinieki pēc 50 sniedz skatītājiem un jaunajai dejotāju paaudzei.

Vai patiesi tas, ko skatītājam dejā sniedz jaunie un nobriedušie mākslinieki, ir tik ļoti atšķirīgs? Olga Žitluhina: "Arī man pašai būs interesanti to saprast, kur slēpjas atšķirības un vai vispār tās ir.

Kāpēc šoreiz 50 plus? Laikam jau tāpēc, ka pašas esam sasniegušas šādu vecumu, un gribas saprast, kas pēc piecdesmit notiek ar mums un vispār ar cilvēku, kas saistīts ar dejas mākslu.

Piemēram, Latvijas Nacionālajā baletā ir skaidrs - nodejo savus divpadsmit vai astoņpadsmit gadus un ej projām. Šodien klasiskajā baletā redzam arvien jaunākas sejas. Laikmetīgajā dejā ir savādāk.

Kāpēc es pati savulaik izvēlējos tieši laikmetīgo deju? Ne jau tikai tāpēc, ka nepaņēma uz klasisko baletu - arī tāpēc, ka tādējādi varu pagarināt savu dejotājas mūžu.

Par atšķirībām runājot - mēs visi atšķiramies viens no otra. Jā, lielāka pieredze ar gadiem nāk - jo tālāk ej, jo ir sajūta, ka mazāk zini, gribas vēl vairāk. Tāpat kā bērnībā visu ko meklējam un atklājam. Festivālā būs interesanti pavērot, ar kuru dejotāju paaudzi skatītājs sevi identificēs.

Kopā ar Ramonu strādājot ar studentiem, gribot negribot sevi sinhronizējam ar jauniešiem.

Bet vispār - tā ir diezgan interesanta lieta: kad sasniedz zināmu vecumu, kaut kā sāc ievērot, ka viss paredzēts jauniešiem."

Tikām Ramona Galkina par festivāla ieceri saka tā: "Manuprāt, galvenais ir uzdot šo jautājumu, jo atbildes var būt katram savas. Svarīgi pievērst uzmanību, ka šāds jautājums vispār var eksistēt. Tādus ļoti šķībus skatienus līdz šim abas ar Olgu vēl neesam jutušas - no malas saka, ka viss labi. Protams, doma ir - varbūt cilvēki tā saka aiz tolerances? Līdz galam jau neuzzināsim."

Festivālā "Laiks dejot" pirmo reizi Latvijā viesosies Norvēģijas apvienība Haugen Produksjoner, kas izrādē-instalācijā “Izelpa” ar zinātnisku prozu, deju un inovatīvām elektroniskām skaņām aicinās skatītājus ienākt milzu plaušā. Izrādes-instalācijas scenogrāfs ir starptautiski atzītais beļģu mākslinieks Lorenss Malstafs.

Laikmetīgās dejas cienītājus gaida arī iepazīšanās ar Helēnu Katalu (Francija), kura izrādē “Pelēkbalts” izdejos savu satikšanos ar Āfriku, radot jūtīgu un spēcīgu mūžam skrienošās sievietes portretu.

Dejas mākslinieks Benno Vorhams (Nīderlande / Zviedrija) sadarbībā ar vizuālo mākslinieku Abdalu Omari (Sīrija/Beļģija) piedāvās dokumentālo izrādi Vice Versa, kas saista ar neparasto, poētisko veidu, kādā autori runā par kara ietekmi uz cilvēku.

Pīters Terezakiss un Alisona Grīna (ASV) kopā ar Latvijas dejas māksliniekiem veidos gaismas instalāciju – improvizācijas izrādi, kuras saturs izrietēs no konkrētās vides. Skatītājiem būs iespēja arī piedzīvot pārsteidzošu krievu klasiskās literatūras un mūzikas interpretāciju izrādē “Annas Kareņinas sapņi un asaras”, ko veidojis pieredzējušais krievu izcelsmes mākslinieks Oļegs Suļimenko un jaunā austriešu horeogrāfe Jasmīna Hofere. Cai Rans Rens Kvings (Ķīna) savu laikmetīgās dejas izrādi “Pelni un sniegs” veidojis īpaši Latvijas dejotājiem, atrodoties šeit rezidences programmā.

Latvijas publikai jau pazīstama ir arī Suzana Fjala (Kipra), kuras horeogrāfiju šoreiz būs iespēja novērtēt izrādē “Apkopojot atsauces – kļūda”.

Latvijas horeogrāfus šogad festivālā pārstāvēs Jānis Putniņš un Eva Kronberga ar izrādi “Tie” un Agate Bankava ar “Slikta”.

Kā ierasts, festivāla izrādes notiks dažādās vietās: Latvijas Kultūras akadēmijas “Zirgu pastā”, Rīgas Doma dārzā, deju studijas “Dzirnas” telpās, kā arī peldošajā galerijā “Noass”.

Festivāla laikā būs iespēja arī piedalīties festivāla mākslinieku vadītās meistarklasēs. Meistarklases paredzētas dalībniekiem ar priekšzināšanām laikmetīgās dejas sfērā, tām var pieteikties elektroniski festivāla mājaslapā www.laiksdejotfestivals.lv līdz 7. jūnijam.

Festivāls “Laiks dejot” aizsācies 1998. gadā kā Latvijas horeogrāfu laikmetīgās dejas izrāžu vakari. Gadu gaitā tam izdevies attīstīties par starptautisku festivālu un raisīt plašu interesi laikmetīgās dejas profesionāļu un interesentu vidū arī ārpus Latvijas.