Latvijas Nacionālā kultūras centra mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Liepaskalna ir ceļotāja, kura mīl ekstrēmus galamērķus.

"Varētu teikt, ka ceļojot piepildu savus bērnības sapņus, jo bērnībā daudz labāk man patika dzīvoties pie dabas, laukos, kur neviens neuzmana. Celt mājas, kāpt kokos. Tāpēc varētu teikt, ka šobrīd ne tikai eju atpakaļ dabā, bet daba mani sauc - kādu laiku to biju aizmirsusi un mēģinājusi būt tāda, kādu sabiedrība sagaida īstu rīdzinieci, un kļuvu par tādu kā pilsētnieci. Bet šobrīd daba paņēmusi mani aiz rokas un sauc atpakaļ. Sajūta, ka man jābūt pie dabas, radās pirms gadiem diviem trim, kad pievienojos līdzīgi domājošai cilvēku grupai, kam arī interesē šāda veida aktivitātes - būt pie dabas, braukt ar laivām pa upēm, dzīvot teltīs un vispār baudīt visas lietas, ko piedāvā daba. Jā, daudzas no tām ir bīstamas, taču tikai tad, ja neievēro drošības noteikumus."

Marta vidū Zanda devās uz Ķīnu, turklāt ar konkrētu mērķi - ieraudzīt Lielo Ķīnas mūri. Izrādās, tuvumā tas ir vēl iespaidīgāks, nekā Zanda bija to gaidījusi. Jautāta, kas viņu šajā braucienā pārsteidza, Zanda atbild - pati Ķīna!

"Ķīna nebija gluži mans bērnības sapnis, un arī Latvijā kopumā Ķīna kā galamērķis nav tas populārākais. Parasti no Āzijas valstīm cilvēki izvēlas Japānu, Taizemi, Malaiziju.

Arī man bija sava veida priekšstati un aizspriedumi par Ķīnu, bet sapratu, ka šis piedāvājums jāpieņem, jo savas dzīves laikā noteikti gribēšu redzēt visas valstis.

Neviena no tām nav ne labāka, ne sliktāka, katrai ir savs šarms. Taču mūsu uzstādījums bija nebraukt uz vispopulārākajām vietām, kuprvienmēr brauc tūristi, bet tās pašas vietas redzēt no cita skatpunkta. Tāpēc izvēlējāmies attālākus ciematiņus no Lielā Ķīnas mūra."

Kāda ir Ķīna mūsu stereotipos un kāda - patiesībā, klausieties sarunā ar Zandu!