Neakadēmiskajā laikā klausīsimies poļu džeza pianistu un komponistu Lešeku Moždžeru. Šodien viņš ir gana pazīstams, bet nebija tāds 90. gados, kad vispirms Polijā un pēc tam arī citviet Eiropā ieskaņoja vairākus Šopēna impresiju albumus.

Tas, kuram pusstundu veltīsim mēs, 1999. gadā izdots Francijā, ierakstu firmā Naive, kad Moždžeram bija 28. Trīs vaļi, uz kuriem savas impresijas balsta Lešeks Moždžers, ir Herbijs Henkoks, Čiks Korea un pats Šopēns, kura prelīdes, etīdes, mazurkas un noktirnes Moždžers pazīst līdz mazākajai niansei. Un mīl. Viņš katru no tām izmanto tā, kā džeza mūzikā pieņemts izmantot džeza standartu, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē un katrs nākamais mūziķis, kurš standartam ķeras klāt, ar savu interpretāciju to tikai bagātina. Uz Šopēna "standartiem" Moždžers, būdams harmoniju dzejnieks un meistars atmosfēru uzburšanā, nevairās palūkoties viegli, bet galvenais - pāri tiem nenodarot.