Neakadēmiskais laiks šoreiz veltīts leģendārās grupas "Sīpoli" solistam Nikam Matvejevam (1958-2014), kuru 13. februārī pieminam 60. dzimšanas dienā.

Viņa balss diapazons bijis četras oktāvas, tembrs – savdabīgs, ne ar vienu nesajaucams: pat vienas frāzes ietvaros tas varēja mainīties no pieglaimīgi lišķīga (jo sevišķi piemērota murrājošu ķepaiņu atainojumos teātra mūzikā!) līdz izsāpēti spīvam un sirdi plosošam tur, kur runa par lielajām vērtībām – mīlestību, muguras iztaisnošanu un cilvēcību.

Nika balss, vai tā būtu balāde, vienkārši dziesmiņa vai pat reklāmpantiņš, ar jaudīga magnēta spēku spēja burtiski ielīst vai ielipt katrā no mums, neatlaižoties līdz pēdējam akordam.

Jo Niks visu darīja uz pilnu klapi, no visas sirds. Kā pats teica, "dziedāšana –  tā ir brīvprātīga pašnāvēšanās"...

Nika balss vēl aizvien fascinē. Tā trāpa pašos sirds dziļumos, uzjundot vārdos neizsakāmas skumjas. Un ir skaidrs, ka šāda balss var piedzimt tikai reizi simt gados, bet varbūt pat vēl daudz, daudz, retāk…

Neakadēmiskajā koncertā skan vairākas Mārtiņa Brauna dziesmas no grupas "Sīpoli" repertuāra: "Dziesma par spēli" no kinofilmas "Spēle", dziesmas "Bimbambols" un "Divi Alberti Rīgā" no mūzikas teātra izrādei "Alberts". Klausāmies arī Kvazimodo dziedājumu no Zigmara Liepiņa rokoperas "Parīzes Dievmātes katedrāle", dziedājumu "Gļēvais lauva" no Valta Pūces mūzikla "Burvis no Oza zemes", un skan arī divas paša Nika Matvejeva komponētas dziesmas: "Es Tevi mīlu" un "Kliedz mana tauta", kur Niku dzirdēsim dziedam kopā ar Aivu Braunu.