Kristapa Vanadziņa trio mūzikā saplūduši vairāki žanri, un tā spēlētajās kompozīcijās saklausāmi neparasti harmoniski risinājumi un radošas novitātes.

Trio dibināts 2008. gadā, un tā sastāvu veido džeza mūzikas pazinēji: pianists Kristaps Vanadziņš, basists Edvīns Ozols un bundzinieks Rūdolfs Dankfelds. Laikam ejot, mainījies gan mūziķu sastāvs, gan arī mūzikas virzieni, taču nemainīga palikusi paša Kristapa Vanadziņa oriģinālmūzika, kas veido trio repertuāra pamatu.

Trio uzstājies dažādos festivālos un koncertos gan Latvijā, gan ārpus tās. 2009. gadā tika ierakstīts albums The New Trio, kas aizceļojis arī uz Zviedrijas mūzikas veikalu plauktiem. Savukārt 2012. gadā klajā nācis arī otrais albums ar nosaukumu Himalaj, ko arī klausāmies "Klasikas" neakadēmiskajā laikā.

Kristaps Vanadziņš, Nikolaja Vanadziņa mazdēls

2007. gadā Māra Briežkalna rīkotajā jauno pianistu konkursā Kristaps ieguva Grand Prix, bet 2010. gadā jau viņa paša kompozīcijas Viktora Runtuļa klubā "Artelis", kurā "Rīgas ritmu" koncerti bija izpirkti līdz pēdējai biļetei, pirmoreiz šādā sastāvā spēlēja "Kristapa Vanadziņa trio" - eksperimentāls ansamblis ar Mikhelu Malgandu no Igaunijas, vienu no labākajiem kontrabasistiem Baltijā, un bundzinieku Rihardu Fedotovu, kuram stipendiju mācību braucienam uz Ameriku piešķīra ASV vēstniece Latvijā. Kādēļ trio uzstājas ar Kristapa Vanadziņa vārdu? Tieši viņš visus apvienojis.

Nav noslēpums, ka ne viens vien ārzemju festivālu direktoriem parādīts vai citas valsts klubā uzstājies mūziķis, Latvijā vēl lāga neiepazīts, bez kavēšanās pieņem uzaicinājumu un izšķiras par labu dzīvei ārzemēs. Vanadziņš pasmaida. "No Latvijas nevajag braukt prom. Nav smuki. Var citur pastrādāt, pamācīties, taču pavisam - ne. Aizlaisties jau vispār vieglāk nekā palikt vai sagaidīt. Ja visi mestos pasaulē laimi meklēt, kas paliktu šeit? Mūsējā taču tik maza zemīte, divarpus miljoni cilvēku, bet vieta unikāla. Es nekad to nemainītu pret Londonas katliņu... Atceraties, Nacionālajā bibliotēkā iebruka grīda - nāk prātā televīzijas sižets, kā cilvēki pasniedz cits citam glābjamās grāmatas. Ja kas līdzīgs noticis Londonā, tur šajā dzīvajā ķēdē cits citam blakus stāvētu turks, japānis, skots, latvietis, vācietis, krievs," intervijā "Latvijas Avīzei" klāstījis Kristaps Vanadziņš.

Ļoti iespējams, ka ar mūziku Kristaps sācis nodarboties tādēļ, ka visu dzīvi tai veltījis arī vecvectēvs ērģelnieks Nikolajs Vanadziņš. Varbūt no viņa mantots arī improvizācijas talants. Šajā pasaulē abiem satikties diemžēl gan nesanāca. Taču viņus saista kāda sakritība, ko ērģelnieka atvase ceturtajā paaudzē uzskata par zīmi. Nikolajs Vanadziņš (1892 - 1978) pasaulē nodzīvoja 86 gadus. 1986. gadā piedzima Kristaps.

Klavierspēli Kristaps sācis mācīties piecu gadu vecumā, pirms tam labprāt spēlējot arī mutes ermoņikas. Skolas gaitas aizsāka Emīla Darziņa mūzikas sākumskolā, vēlāk iestājās J. Mediņa skolā un Rīgas Doma kora skolā. Piedalījies meistarklasēs un praksē Stocholm Jazz Academy Zviedrijā. Šobrīd strādā kā koncertējošs mūziķis un uzstājas ar kolektīviem The New Trio, Twin-Town. Darbojas arī kā studijas mūziķis un komponists vairākos projektos un īsfilmu un reklāmu radīšanā. Uzstājies un sadarbojies kopā ar Gunāru Rozenbergu, Andri Grunti, Gintu Pabērzu, Intaru Busuli, Raimondu Tigulu, Esbjõrn Svennson, Fred Borey, David Kikoski, Marius Aleksa, Lauren Field un Gery Boiz. Koncertējis Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Krievijā, Ukrainā, Austrijā un Šrilankā.