Neiedziļinoties jēdziena "indiāņu vasara" zinātniskajos skaidrojumos, pielīdzināsim to visiem saprotamajam apzīmējumam "atvasara", kad ir negaidīti silts un dzidra saulesgaisma liek domāt, ka dzīve ir lieliska.

Daudziem būs zināma amerikāņu daudzrakstītāja Viktora Herberta (Herbert, 1859-1924) klavierminiatūra "Indiāņu vasara" (Indian Summer, 1919, autora dotais žanrs - amerikāņu idille), kas kādu laiku pēc tās sarakstīšanas kļuvusi par džeza standartu. 1939. gadā Als Djubins pierakstīja melodijai klāt tekstu, un neakadēmiskajā pusstundā mēs klausīsimies, kā dzied Džons Pidzarelli (pie klavierēm Džordžs Šīrings) un Ella Ficdžeralda. Būs arī viena instrumentāla versija ar Stena Geca solo.

Tonijs Benets šo pašu "Indiāņu vasaru" kombinējis vienā kompozīcijā ar Žozefa Kosmā slavenajām "Rudens lapām", savukārt The Doors glāstīgajā dziesmā Indian Summer līdzību ar Herberta opusu būs grūti atrast.

Visubeidzot Toto Kutunjo un Džo Dasēns. Zināms, ka Kutunjo savā (un vēl triju citu autoru) slavenajā melodijā apdzied "Āfriku", taču populārāka laikam būs šīs dziesmas versija franciski un Džo Dasēna balsī - ir skaists rīts, dzidra gaisma, un meitene garajā kleitā liekas it kā izkāpusi no Marī Loransēnas akvareļa.