Lestenes baznīca savā trīssimt gadu ilgajā pastāvēšanas laikā iemantojusi izcila arhitektūras un dekoratīvās mākslas pieminekļa slavu, un raidījums "Mūsu leģendas" šoreiz veltīts šīs Latvijas baroka pērles vēsturei un šodienai.

Savās atmiņās par Lestenes baznīcu dalās Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, Lestenes atjaunošanas fonda pārstāve, kādreizējā draudzes priekšniece Inese Cērpa, mācītājs Jānis Saulīte un publicists Arnis Šablovskis.

Īsumā par Lestenes baznīcu. Līdz 17. gs. otrajai pusei Lestenē saimniekoja Jaunpils muižas īpašnieku fon der Rekes dzimta un savas baznīcas te nebija. Situācija mainījās tikai 1669. gadā, kad Lestenes muižu nopirka poļu armijas pulkvedis, bijušais hercoga Jēkaba sūtnis Francijā Georgs fon Firkss. 1670. gadā viņš uzsāka plašus celtniecības darbus muižas kompleksā, nodibināja baznīcu un pastorātu. Baznīcas dibināšana gan vairāk bija simbolisks akts, jo pati baznīca tā arī netika uzcelta. To pierāda kaut vai fakts, ka pirmais mācītājs - Jakobs Kristiāns Gercs Lestenē sāka strādāt tikai 1700. gadā.

Baznīcas celtniecība acīmredzot tika uzsākta tikai 17. gs. pašos pēdējos gados. 1700. gada septembrī namdara Hansa Mihela Šrēdera vadībā jau bija pabeigta baznīcas jumta konstrukcija. 1703. gadā Lestenes baznīca jau minēta kā jaunuzcelta, taču segta vēl ar salmu (tātad pagaidu) jumtu...

Krāšņā interjera autors Nikolauss Sefrenss jaunākais (1662–1710) savu arodu apguvis hercoga Jēkaba laikā. Dievnama altāris un kancele ir tikai daļa no interjera, kas spilgti apliecina koktēlniecības meistarību. Kaut kas tik iespaidīgs Kurzemes dekoratīvajā mākslā vēl nebija radīts...

Ciklā "Mūsu leģendas" uzzināsim ko tuvāk par šīs baroka pērles vēsturi un šodienu. Jo pēc 2016. gadā piešķirtā valsts finansējuma izdevies ne tikai restaurēt Lestenes baznīcas kanceli visā tās krāšņumā, bet arī pārvest altāri no Rundāles pils muzeja krājumiem, kur tas ilgstoši tika eksponēts Rundāles pils muzeja staļļos ierīkotajās izstāžu zālēs.