Ciklā "Mūsu leģendas" šonedēļ "Klasika" aicina doties uz Dzintariem, lai dažas dienas pirms Mazās zāles atklāšanas uzzinātu par Dzintaru koncertzāles pirmsākumiem, noskaidrotu, kādi mākslinieki te savulaik viesojušies un kādas vērtības klausītājiem tiks piedāvātas no šīs vasaras. 

Uz sarunu aicinām vēsturisko faktu pārzinātāju Elmāru Zemoviču, šī brīža koncertzāles direktoru Guntaru Ķirsi, šefpavāru un jūrmalnieku Lauri Aleksejevu, arhitektus Māru Ābeli un Mārtiņu Jaunromānu, pianistu Vestardu Šimkus, koncertzāles tehnisko direktoru Denisu Piļkēviču.

Pārraides iesākumā - saruna ar vēsturnieci Ingu Sarmu, kura vēsta, kā Dzintari izskatījušies 19. gadsimtā, kad tie vēl saukti par Edinburgu. Viņa atklāj, kā šeit savulaik ritējusi mūzikas dzīve, kuras bijušas galvenās koncertvietas un citstarpā uzsver: "19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Jūrmalas kūrorts bija gluži kas cits, nekā mūsdienās.

Uz Jūrmalas kūrortu savulaik brauca ļoti turīgi un arī ļoti izglītoti cilvēki, kuri vēlējās adekvātu izklaidi. Koncerti bija ikviena Eiropas kūrorta sastāvdaļa; 19. gadsimta beigās tas bija galvenais izklaides veids.

Jūrmalā uzstājās vislabākie Eiropas mūziķi un zāles bija pilnas. Jūrmalnieki visos laikos bijusi muzikāla tauta - ne velti no Jūrmalas nāk daudzi izcili mūziķi: Vestards Šimkus, Vineta Sareika, Rihards Dubra un neskaitāmi citi. Arī PSRS laikos Dzintari bija ļoti, ļoti izcila koncertvieta."

Vēstures pētniece arī detalizēti atklāj Dzintaru koncertzāles vēsturiskos aspektus un pārmaiņas, Jūrmalas mūzikas tradīcijas, politiskās aizkulises un uzsver, ka zāles kompleksa burvība un noskaņa nav mainījusies līdz pat šai dienai: "Šī vieta rada noskaņu - burvība nav zudusi, neskatoties uz reklāmu pārmērībām un nepatīkamo auru, ko sagādājuši tādi pasākumi kā "Jaunais vilnis". Kvalitātes latiņa jātur ļoti augstu - ja to nolaiž, atpakaļceļa nav." Tapat Inga min labākos un spožākos mūziķus, kas te uzstājušies un labprāt dalās atmiņās par dažiem kurioziem.

Elmārs Zemovičs jo pamatīgi pētījis Jūrmalas mūzikas dzīvi, bet raidījumā stāsta konkrēti par Dzintaru koncertzāles kompleksa pārbūvēm. "Pirmā pamatīgā pārbūve notika 1936. gadā, kad laika apstākļi bija tik dramatiski, ka cilvēki uz koncertiem nenāca un organizētāji cieta pamatīgus zaudējumus. Tad arī nolēma celt slēgto koncertzāli, kas darbojās ilgus gadus."

Slēgtā koncertzāle ir tagadējā Mazā zāle, kurai otrpus bija izbūvēta arī atvērtā zāle. Elmārs Zemovičs atceras koncertus gan iekšpusē, gan ārpusē, kuros pats spēlējis, neskopojas ar dažādiem kurioziem un dalās atklājumos par to, kā savulaik mūzikas dzīvi Jūrmalā atspoguļojusi prese.

"Mākslinieku vidū Dzintaru koncertzālei bija ļoti laba slava - PSRS mērogā tā bija augstākā ranga koncertzāle, un kā tāda varēja kotēties arī Rietumos. Tomēr savu darīja dzelzs priekškars."

Vēl arī Zemoviča kunga stāstījums par Dzintaru koncertzāles direktoriem, tostarp leģendāro Valsts filharmonijas šefu Filipu Šveiniku, kurš bija vērā ņemama figūra Vissavienības mērogā. "Viņa autoritāte un vārds ļoti daudz ko nozīmēja."

Tiekamies arī ar jauno Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētāju Guntaru Ķirsi. "Mūsu galvenais uzdevums šobrīd - līdz ar koncertzāles restaurāciju skatītājos atkal radīt sajūtu, ka Dzintaru koncertzāle ir akadēmiskās mūzikas koncertvieta.

Diemžēl asociācijas, kādas par šo zāli radušās Latvijā un arī ārpus mūsu valsts robežām, neatbilst tam, kādēļ šī zāle vispār savulaik tika būvēta.

Nesaku,  ka izklaidei šeit vairs nebūs vietas: joprojām notiks gan rokkoncerti, gan humora šovi, tomēr aizvien vairāk ceram šeit iedzīvināt vasaras simfoniskās mūzikas koncertu tradīcijas, savukārt Mazajā zālē cilvēki būs gaidīti visu augu gadu."

Guntars Ķirsis arī atklāj savas atmiņas no Dzintaru koncertzālē piedzīvotajiem brīžiem un neslēpj: "Tā ir vesela sajūtu gamma! Modrim Ģelzim izdevies īstenot to, ko arhitektoniski panākt ir ļoti grūti - proti, brīvā dabā nodrošināt kvalitatīvu akustiku akadēmiskās mūzikas koncertiem. Arī mēs par savu pamatmērķi uzstādīsim akustisku koncertu rīkošanu: galu galā, būtu ļoti žēl, ja brīdī, kad koncertu sniegs Zubins Meta un Izraēlas simfoniskais orķestris, būtu nepieciešama apskaņošana."

Vaicāts, par ko vēlētos pateikties saviem priekšgājējiem - Dzintaru koncertzāles vadītājiem, Guntars visupirms teic paldies par drosmi - par to, ka projekts vispār tika virzīts, un arī par to, ka šie cilvēki apzinājušies savu misiju. "Līdz ar Mazās zāles atjaunošanu dots būtisks pienesums arhitektūrā kā profesionālās mākslas attīstībā, jo jaunais apjoms izvirzīja ārkārtīgi sarežģītus uzdevumus."

Šefpavārs, īstens jūrmalnieks Lauris Aleksejevs sarunā atceras konkursu "Jūrmala 1986", kura rīkošanā piedalījies viņa tētis - vēlākais Dzintaru koncertzāles direktors. "Tieši tēvs aizsāka nozīmīgo darbu, kura augļus šodien baudām. Paskatoties uz jauno koncertzāli, ir liels prieks, ka tā noticis!

Jūrmalnieki atvērto zāli jau vienmēr uztvēruši kā viesmākslinieku koncertzāli, savukārt vēsturisko jeb "veco zāli" - kā savējo.

Vecā ir un paliks pirmā, tāpēc jūrmalniekiem tā vienmēr būs tuvāka."

Atjaunotās Dzintaru koncertzāles atklāšana notiks 20. maijā, bet jau šobrīd kopā ar Dzintaru koncertzāles tehnisko direktoru Denisu Piļkēviču dodamies ekskursijā, lai noskaidrotu, kādus uzlabojumus jaunās telpas piedzīvojušas!

Protams, neiztiekam arī bez profesionāla mūziķa viedokļa, tālab uz sarunu aicināts pianists Vestards Šimkus. Kāda, viņaprāt, ir atjaunotās zāles akustika? "Latvijā reti kurā vietā ir tik komfortabla sajūta kā šeit: spēlējot šķiet, ka akustika palīdz un raisa pat jaunas idejas! Tiesa, klavieres, kas līdz šim stāvējušas uz atvērtās koncertzāles skatuves, Mazajā zālē bija jāiepazīst no jauna - bet tās šeit skan ļoti labi, jo ir ļoti piemērotas šai telpai.

Esmu profesionāls pianists, tāpēc uzskatu, ka klavieres brīvā dabā nemēdz skanēt vispār... Sajūtas brīvdabas koncertos vienmēr ir raižpilnas - manuprāt, bez apskaņošanas šādos apstākļos klavieres spēlēt ir neiespējami...

Tāpēc ir brīnišķīgi, ka nu mums beidzot ir šī vieta, kur koncertus varēsim baudīt vislabākajos apstākļos."

Raidījuma noslēguma akordi uzticēti abiem Dzintaru koncertzāles arhitektiem - Mārai Ābelei un Mārtiņam Jaunromānam. Viņi atklāj, kas bijis lielākais izaicinājums šajā vērienīgajā pārbūves un rekonstrukcijas procesā...