Pirms vairāk nekā 50 gadiem Latvijas filharmonijā tika izveidots pirmais profesionālais sieviešu estrādes vokālais ansamblis. Vēlāk tas pārcēlās uz Latvijas Radio.

Nav saskaitāmi to dziesmu simti, kurās iemūžinātas dziedošo meiteņu piebalsis estrādes zvaigžņu fonā. Par laimi, ir arī ļoti daudz ierakstu, kurās dzied viņas vienas pašas. Tās bijušas latviešu un ārzemju autoru kompozīcijas - tā sakot, obligātais padomju repertuārs, kā arī virkne šedevru, kas mirdz latviešu estrādes zelta repertuārā.

Kolektīva pirmsākumi meklējami 1963. gadā, kad komponists un diriģents Aleksandrs Kublinskis Latvijas PSR Filharmonijas paspārnē izveidoja vokālo ansambli "Rīga". Kā smējies pats komponists, bija vajadzīgs kolektīvs, kur dziedāt viņa kundzei Ritai (tolaik vēl Liepai), kas tolaik bijusi soliste Operetes teātrī. 

Par garajos un raibajos gados piedzīvoto, sasniegto un izbaudīto raidījumā "Mūsu leģendas" atmiņās dalās sieviešu vokālā ansambļa dalībnieces Rasma Pavasare, Brigita Linde, Diāna Cīrule un Rita Trence. Protams, skan arī viņu dziedātās dziesmas.

Rasma Pavasare, Ritas Kublinskas māsa, atceras ansambļa dibināšanas sākumus 1963. gadā: "Rita un Aleksandrs ļoti gribēja muzicēt kopā, un viņiem radās doma dibināt ansambli. Ritiņa vēl bija gaidībās ar meitiņu, kad jau mazajā dzīvoklītī sākās mēģinājumi..." Rasma atceras gan viņas muzikālās ģimenes tradīcijas, gan pirmos mēģinājumus un arī pirmo koncertu. "Braucām ne tikai pa Latviju, bet arī uz Padomju savienību - devāmies arī uz vietām, kur nebija ne ērti, ne silti, ne komfortabli: Arhangeļsku, Murmansku. Bet - tā bija jaunība..." Protams, meitenēm vajadzēja būt skaistām, koptām, izskatīgām. Mēģinājuma procesu un koncertus viņa atceras kā vienu vienīgu baudu: "Smagi bija vienīgi čemodāni, bet ne pārējais!"

Līdz ar to, ka Rīgas estrādes orķestris 60. gadu nogalē kļuva par Raimonda Paula daiļrades laboratoriju, REO sieviešu vokālais ansamblis dziedājis daudz Maestro skaņdarbu un vēl virknei izpildījis piebalsis. Teju visas dziedājušas arī solo numurus.

1967. REO sieviešu vokālajam ansamblim pievienojās Brigita Šternmane, kura, apprecoties ar trompetistu Zigurdu Lindi, ātri vien mainīja uzvārdu. Ieklausāmies arī Brigitas stāstījumā par to, kā viņa iekļuvusi ansambļa sastāvā. Nošu teksta apguvē ļoti palīdzējis topošais vīrs... Spilgtā atmiņā vēl aizvien ir daudzie koncertbraucieni: "Programmas, ko veidoja Maestro, gāja uz urrā. Pirmais lielākais brauciens bija uz Latvijas kultūras dienām Maskavā."

1971. gadā bērna kopšanas atvaļinājumā devās gan Brigita, gan Rasma, kura pēc dēliņa piedzimšanas gan ansamblī vairs nav atgriezusies.

Diāna Cīrule REO sieviešu vokālajā ansamblī nokļuvusi pēc Mediņskolas absolvēšanas 1970. gadā. "Citas domas un sapņa nebija - tikai REO ansamblis! Izbraucām Kirgīziju, tad bija jābrauc uz Vāciju."

Sieviešu vokālā ansambļa vēsture nav tik vienkārša, kā pirmajā mirklī varētu domāt: ja līdz šim bija runa par dziedošajām meitenēm Latvijas PSR Filharmonijas paspārnē, tad arī Latvijas Radio 60. gadu beigās tika izveidots ārštata vokālais ansamblis, kura dalībniecēm bija jāiztur pamatīgs atlases konkurss. Par kolektīva vadītāju tika nozīmēts diplomētais kordiriģents, saksofonists Jānis Zirnis. Laimīgo dziedātāju vidū bija arī Māra Krievkalne. Līdz ar to Latvijas Radio ierakstos, kas datēti no 1968. līdz 1975. gadam, figurē t.s. Jāņa Zirņa ansamblis. 

1975. gada 19. decembrī sieviešu vokālā ansambļa dalībnieces atbrīvoja no darba Latvijas PSR Filharmonijā, bet jau pēc dažām dienām pilnā sastāvā atjaunoja darbā Latvijas Radio. Viņas uzstājās koncertos, ierakstos, veidoja patstāvīgus koncertnumurus. Šo krāsaino, radošo un piesātināto laiku atceras Diāna Cīrule un Brigita Linde.

Vaicātas, kādai gan jābūt ansambļa dziedātājai (jo Nora Bumbiere, piemēram, sāka kā ansambļa dalībniece, bet ar laiku kļuva spilgta soliste), meitenes prāto: ansamblī noteikti jābūt balsīm, kas labi saskan. Ja nav saskaņas, vari labi dziedāt, bet ansamblim nederēsi.

Viņas atceras, ka ikkatra meitenes bijusi ar savu raksturu, taču kopumā sapratušās labi. Un it visas rūpējušās ne tikai par to, lai izskatītos labi, bet arī lai visām saskanētu labi.

Kad 1980. gadā tika sarīkots dziedātāju atlases konkurss, ansamblis piedzīvojis pamatīgas izmaiņas. Jaunais sastāvs bijis šāds: Brigita Linde, Iveta Lovniece, Valda Eizenšmite un Rita Trence.

Rita Trence atceras, cik raibs bijis viņas ceļš uz vokālo ansambli: iekļūšanu tajā kaldinājušas uzvaras dažādos konkursos. Rezultātā - paša Maestro Raimonda Paula personisks uzaicinājums ierasties Latvijas Radio!

"Sākumā mūsu pamatuzdevums bija piedziedāt slavenajiem solistiem. Mūsu īpašais mīlulītis bija Žoržs Siksna. Viņš vienmēr bija dāsns - pēc veiksmīgiem ierakstiem mūs uzaicināja uz Doma kafejnīcu - tad bija gan šampanietis, gan kūkas, gan sarunas par mūziku un turpmākajiem plāniem."

Rita arī atceras daudzo programmu tapšanu, ceļu uz televīzijas ekrāniem. "Un tad mūs pamanīja arī Maskavas Ostankinas televīzijas kultūras redakcija - pirmais brauciens uz Maskavu bija ļoti atbildīgs... Tur tikām dēvētas par ārzemniecēm."

Meitenes jau arī bijušas daiļas: tērpus par savu naudu šuvušas "Rīgas modēs", bet aksesuārus tiem piemērojušas pēc savām iespējām.

Vēl aizvien ansambļa meitenes vieno laba saprašanās un itin cieša draudzība: "Tiekamies vismaz četras reizes gadā, turklāt mūsu kompānijai piepulcējusies arī Aija Kukule. Ir labi, ka ir tāda emocionāla saikne un mums nav, ko dalīt - kopā esam piedzīvojušas jaukus brīžus," saka Rita Trence.