Kārlis Zariņš, kurš nesen atzīts par vecāko joprojām dziedošo operas solistu, ir viens no retajiem piemēriem, kad untumainā un reizēm paskopā daba tenoram dāvājusi gan staltu un varenu stāvu, gan spēcīgu balsi, gan dziedonim reti sastopamu balvu - absolūto dzirdi. 

Gandrīz vai 50 gadus viņš pavadījis uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Ar retu darba gribu un izturību apveltītais mākslinieks vienu pēc otra veidojis savus spilgtos skatuves tēlus, kopumā savā radošajā mūžā izdziedot vairāk nekā 50 lomu, no kurām grūti nosaukt spilgtākās. Viņš ir varoņtenors pēc būtības un sūtības.

Paša jubilāra Kārļa Zariņa balsi klausāmies senāku gadu intervijās. Cita starpā meistars atzīst: "Mans skatuves mūžs bijis skaists... Esmu lutināts ar lielām lomām - mazo bijis ļoti maz." Vēl sarunās viņš dalās pārdomās par savām attiecībām ar režisoriem, reiz rakstīto dienasgrāmatu un neslēpj pateicību savam talismanam - dzīvesbiedrei Regīnai, ar kuru kopā būts kā laimē, tā nelaimē. "Tieši viņa man savulaik ieteica mācīties dziedāt! Un vēlāk iznesa cauri visu smagumu..."

Radošās darbības pēdējie gadi Kārlim Zariņam saistīti ar JVLMA, kur profesors dalījies pieredzē ar saviem studentiem - Sonoru Vaici, Romānu Poļisadovu, arī JVLMA Vokālās katedras docenti Zigrīdu Krīgeri, kura meistaru uzlūko pasaules kontekstā un par kuru rakstījusi arī doktores disertāciju:

"Kārlis Zariņš ir ideālais vokālists - viņā apvienojas izcilas īpašības: stalts, divmetrīgs augums, izcila pasaules līmeņa balss, kas nenoveco it nemaz!"

Sonora Vaice atceras spilgtākos brīžus, kas saistīti ar jubilāru, un līdztekus atziņai, ka Kārlis Zariņš ir pasaules mēroga balss un personība, atzīmē savu respektu viņa diženumam: "Viņā apvienojas gan prāts, gan dziļa inteliģence - ne jau vienmēr pietiek ar balsi, nepieciešama arī emocionālā plakne, kas veido īstu briljantu. Varu tikai apbrīnot viņu - gan kā cilvēku, gan kā mākslinieku." Tikām Romāns Poļisadovs Kārli Zariņu dēvē par neatņemamu daļu no savas dzīves.

Īsi par Kārli Zariņu

  • Dzimis 1930. gadā, 1944. gadā pabeidzis Rīgas 33. septiņgadīgo skolu, mācījies Industriālajā politehnikumā un 23. vakarskolā, darbojies mākslinieciskajā pašdarbībā, kur arī tika pamanīta viņa lieliskā balss. 1955. gadā Kārlis Zariņš iestājās Latvijas konservatorijā, pēc kuras beigšanas 1961. gadā kļuva par LPSR Valsts operas un baleta teātra trupas solistu.
  • Savas balss spilgtumu un dziedātāja meistarību Zariņš nostiprināja, 1960. gadā stažējoties Bulgārijā pie profesora Iļjas Josifova. Vairāk nekā 40 skatuves gados Baltajā namā meistars iestudējis vairāk nekā 60 lomas, baudot skatītāju mīlestību ne tikai Rīgā, bet arī bijušajā PSRS un daudzās ārvalstīs Eiropā; tāpat viņš uzstājies arī ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
  • Desmit gadi (1970-1980) pavadīti ārštata solista statusā Krievijas Valsts Akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā.
  • Kārlis Zariņš saņēmis visaugstākos goda nosaukums, divreiz viņam piešķirta Lielā mūzikas balva, un 40 gadi aizvadīti arī pedagoga darbā, mūzikas akadēmijā audzinot jauno vokālistu maiņu.
  • Ap 2000 koncertos Rīgā un citur pasaulē dziedātas tenora partijas dažādos skaņdarbos, Kārļa Zariņa balss bagātīgi iemūžināta dažādu žanru skaņu ierakstos.