Decembra vidū aprit liela, taču ne-apaļa gadskārta notikumam, ko ar lepnumu daudzināja vai visus Latvijas padomjgadus:  1955. gada Latviešu mākslas un literatūras dekādei Maskavā. Tās organizētājs bija toreizējais LPSR Kultūras ministra pirmais vietnieks un nedēļraksta "Literatūra un Māksla" vadītājs Voldemārs Kalpiņš (1916-1995). Četrus gadus pēc dekādes viņam tika uzticēta arī Kultūras ministrijas vadība, taču no tās viņš 1962. gadā tiks atstādināts. Iemesls – buržuāziski nacionālistiska rakstura kļūdu pieļaušana. Par viņa pēcteci Kultūras ministra amatā kļūst Vladimirs Kaupužs, bet Voldemārs Kalpiņš pārcelts darbā, kur viņa nacionālkomunisms nevienu, bet jo īpaši Maskavu, netraucē – par Raiņa Literatūras muzeja direktoru. Kāpēc mēs šodien Voldemāru Kalpiņu atceramies? Un ko mums māca laiks, ko kultūras ļaudis dēvē par „Voldemāra Kalpiņa laiku?” Atbildes raidījumā sniedz dzejnieks Jānis Peters, kurš Voldemāru Kalpiņu pazina.