Viesturs Mežgailis savas mašīnas radio ieprogrammējis četras raidstacijas, un viena no tām ir “Klasika”.

Ar mūziku viņam ir īpašas attiecības jau no bērnības, un kā gan citādi, ja viņš ir gan pianists, gan klavierspēles pedagogs. Bet beidzamajos gados – īpaši darbīgs un apskaužami veiksmīgs direktors. Viestura vadībā Pāvula Jurjāna mūzikas skola ne tikai atjaunota, bet arī paplašināta; te uzcelta brīvdabas estrāde, turklāt šeit mācās ne tikai bērni, bet arī pieaugušie.

Starp citu, ikvienu no saviem audzēkņiem viņš zina nosaukt vārdā.

“Cītīgi klausos ikvienu ikdienas ieskaiti, mēģinājumu, eksāmenu un koncertu. Tas dod spēku un enerģiju darīt direktora pamatdarbu. Tas uzlādē un dod pamatojumu dzīvei, kāda nu tā šobrīd iekārtojusies,” saka mūzikas skolas direktors.

Iespējams, no malas tas grūti saprotams, bet vērojot, ko bērns no pirmā brīža, no savas pirmās nodziedātās dziesmiņas, spēj izdarīt viena mācību gada laikā, liekot lietā darbu un dabas dotās spējas, pārņem vienkārši fantastiskas sajūtas! "Sākumā taču neviens nezinām, kas no viņa sanāks. Un ir brīnišķīgi redzēt, ka audzēknis, kurš iestājeksāmenos nebūt nav bijis tas spožākais, ar laiku spēj runāt savā mūzikas valodā.”

Direktors prāto, ka lielā pieredze būtu varējusi viņam ļaut uzaudzēt biezu ādu, kas liegtu svaigi tvert tūkstošreiz dzirdētu mūziku, taču tā nav.

“Kad redzu, ka skaņdarba lasījums ir paša bērna sasniegums, ka viss notiek pa īstam, ar attieksmi, tad nepārspīlējot skudriņas pa muguru skrien un kaklā kamols no tā priekšnesuma, ko nākas dzirdēt kaut pašā vienkāršākajā eksāmenā..."

Interesanti, ka ikviens no audzēkņiem Viesturam Mežgailim asociējas ar kādu priekšnesumu. "Bērnam nav jābūt ne uzvarētājam, ne kādam īpašam varonim, vienkārši cenšos būt godīgs. Un vēl: ja bērns mācās mūzikas skolā, tas nenozīmē, ka nākotnē viņam par katru cenu jābūt profesionālam mūziķim, bet tas, ko mūzikas skola iemāca – just atbildību par to, ko dari. Un tas ir gana nopietni.”

Oresta Silabrieža veidotā saruna raisās ne tikai par mūziku, ko Viesturs ņēmis līdzi uz "Klasikas" studiju, bet arī atklāsmēm: jaunas pasaules un Baha ģēnija atklāšanu, laikposmu, kas licis pārvērtēt zināšanu bagāžu un arī citām tēmām.