"Ja man jautā, kas ir mani mīļākie mūziķi, parasti atbildu tā: vismīļākie ir tie, kuri ar mani bijuši visilgāk. Tie, kuri no sava repertuāra spējuši manām izmaiņām piedāvāt savējās," saka mūziķis un filosofs Oskars Jansons.

Jau vairākus gadus viņš sacer un pats arī atskaņo mūziku. Ar nošu pazīšanu vēl pagaidām būdams "uz jūs", Oskars azartiski apmeklē koncertus, ir kaismīgs klausītājs un čakli pērk nepieradināto mūziķu skaņu ierakstus.

"Pats muzicēju jau septiņus gadus: nezinu gan, no cik instrumentiem mūziķis skaitās multiinstrumentālists, bet spēlēju ģitāru, klavieres, akordeonu, harmonikas un dažādus stīginstrumentus. Kad sāku spēlēt ģitāru, tā lieta aizgāja strauji. Kad biju iemācījies visas savas mīļākās dziesmas, vajadzēja orientieri. Tad mācījos privāti pie Jāņa Vanadziņa," stāsta Oskars.

Ikdienā Oskars Jansons studē filosofiju. "Kad man jautā, kas ir filosofijas studijas, atbildu, ka tās ir vēstures studijas - ne tās vēstures, kas ģeopolitiska, bet ideju vēstures. Bet vispār jau pirmā filosofijas studiju fāze ir tāda, ka saproti, ka neko nesaproti... Tāds ir pirmais efekts. Šobrīd atrodos pārejas procesā uz to, kas seko pēc tam."

Mūzikā Oskaru Jansonu fascinē minimālisms: "Bet ne tādā nozīmē kā nemitīgs atkārtojums - kā tas ir Glāsam, piemēram. Drīzāk man patīk Zbigņevs Preisners, par kuru Līsa Džerada no grupas Dead Can Dance teikusi, ka viņa mūzika ir kā aisberga virsotne virs ūdens. Manējais ir minimālisms, kurā klausītājs spiests piedalīties, kur mūzika nav tik specifiska. Klausoties šādās skaņās, rodas kinematogrāfiskas asociācijas. Turklāt šī mūzika neuzmācas ar savu klātesamību, bet drīzāk ļauj domāt savas domas un tās stimulē."

Un tā Oskara pirmā izvēle - Zbigņevs Preisners. "Viņš daudz rakstījis mūziku filmām, un darbu, kas nav tapuši pēc pasūtījuma, ir salīdzinoši maz. Ja filosofijā pastāv uzskats, ka mākslas darbs ir kas tāds, kurā stāstīta patiesība, tad viņa mūzika ir tieši tāda. Kur savs laiks priekiem, savs - bēdām."

Vēl raidījumam "Mana mūzika" Oskars Jansons izvēlējies Žordi Savala mūziku: "To klausoties, iegūsti gan estētisko pieredzi, gan vēsturisko kopainu."

Vēl Oskaram tīk dažāda folkmūzika (īpaši no Īrijas), ko viņš daudz klausās līdzās akadēmiskajai mūzikai. "Senos klasiķus gan klausos mazāk; man mīļākas ir mūsdienas."

Etniski bardiskās noskaņās veidots arī Oskara Jansona paša sacerētais, spēlētais un dziedātais skaņdarbs. Visbeidzot, viņa favorīts ir arī Toms Veits: "Viņš ir mūziķis, kurš visos laikos spējis mainīties un būt aktuāls. Īsi sakot - ar vienu kāju visos žanros".

Oskara Jansona mūzikas izvēle:

Zbigņevs Preisners - fragments no Rekviēma

Vasilis Tsabropoulos - Pearl

Davids Edvards - Horse Head Fiddle

Oskars Jansons - "Velti velti"

Toms Veits - World Died Screaming