"Procesi, sajūtas un arī viss pārējais, ko darām fizikā, mūzikā un citās mākslās, ir daudz līdzīgāki, nekā esam pieraduši domāt un esam gatavi atzīt," prāto Latvijas Universitātes rektors un profesors Mārcis Auziņš.

"Reiz ar savu draugu, nu jau mūžībā mītošo komponistu Ēriku Ceļdomu abi spriedām par šo tēmu. Ēriks sacīja - gandarījums par paveikto viņu pārņemot mirklī, kad viņš savus darbus dzird spēlējam koncertā vai atskaņojam radio. Man, rakstot savas lietas fizikā, tā sajūta, ka kaut kas ir noticis, pārņem tad, kad fragmentārās sajūtas, formulas, lietas un sapratnes saliekas vienā kopainā. Mūzikā, man šķiet, arī ir līdzīgi: skaņdarbs top no atsevišķām skaņām un akordiem. Tā ka notikuma sajūta drīzāk atkarīga no cilvēka, ne paša procesa..."

Vaicāts, vai arī pats pieprot spēlēt kādu mūzikas instrumentu, rektors kautri atzīstas: "To gan diemžēl ne. Diezgan daudz laika pavadu Bērklijas universitātes Fizikas fakultātē, un tur mani allaž pārsteidz kolēģi...

Aizej viesos pie jebkura fiziķa, astronoma vai cita speciālista, un pēc vakariņām gandrīz vienmēr un visur no aizskapēm, skapjiem un istabām tiek izvilkti dažādi instrumenti - arī kontrabass, starp citu, un sākas kopīga muzicēšana. Turklāt spēlē viņi labi un baudāmi!

Un, kad man vaicā, ko tad es uzspēlēšot, man jāatzīstas, ka diemžēl nespēlēju..."

Bet vispār - ja nu tomēr Mārcis Auziņš reiz izdomātu apgūt kādu instrumentu, tās būtu klavieres. Un teic, ka mūzikas saraksts, ko ņemt līdzi uz raidījumu "Mana mūzika",  radies tā: "Vienkārši piegāju pie sava mūzikas ierakstu plauktiņa..." Visupirms skan no plauktiņa ņemtā Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēma pirmā daļa.

"Šobrīd tiek daudz runāts par to, kas un kurā brīdī jāmāca skolā. Manuprāt, mēs savas dzīves lielās izvēles izdarām daudz agrāk.

Labi atceros brīdi - un tas bija pamatskolā, kad, ejot pa Rīgu, mani, Rīgas zēnu, pēkšņi pārņēma sajūta, ka vēlos nopirkt skaņuplati ar klasisko mūziku. Un nopirku! Tie bija Vivaldi "Gadalaiki".

Tā bija arī viena no pirmajām reizēm, kad pats, bez mudināšanas, devos uz muzeju. Šādi impulsi nāk pēkšņi. Un, ja tēlotājmākslā gribas saprast, kāpēc patīk viena vai otra glezna, viens vai otrs stils, tad mūzikas gadījumā apzināti nemēģinu sadalīt to sastāvdaļās un domāt, kāpēc tieši man tā patīk."

"Mūziku nevajag analizēt, tai vajag ļauties. Tā vai nu patīk, vai nepatīk," ir pārliecināts Mārcis Auziņš.

Mārča Auziņa simpātiju sarakstā ir arī Johana Sebastiāna Baha mūzika, kā arī (kāds pārsteigums!) Igora Stravinska "Svētpavasaris". Un tad - Artura Maskata "Tango".

Vēl Mārcis Auziņš atklāj savus iespaidus par Ķīnu, kur pavadījis pusgadu: te savs stāsts ir gan par ēdieniem, kas baudāmi tikai ziemā vai tikai vasarā, par Bēthovenu, kas tur skanējis gluži citādi, nekā Eiropā, un ķīniešiem piemītošo muzikālo dzirdi.

Bet vai problemātiskos brīžos - piemēram, ja rokā nedodas kāda sarežģīta fizikas formula -, mūzika palīdz?

"Ja neizdodas atrisināt kādu problēmu, tad neizdodas. Un ne tikai fizikā, bet vispār dzīvē. Tādos gadījumos nepalīdz it nekas! Tad aicinu savu sunīti iet garā pastaigā - domas aizklīst kur citur un saliekas tādā kā sistēmā."

Vai LU rektors akceptē domu, ka mūzika palīdz attīstīt loģisko domāšanu? "Īsti neesmu par to domājis, taču kolēģi Bērklijas un citās pasaules vadošajās universitātēs šai domai ir tiešs pierādījums. Tur labi redzams, ka mūzikas un eksaktās zināšanas saplūdušas vienā," stāsta Mārcis Auziņš.

Vēl viņam patīk Austrumu mūzika, taču sirdi un prātu ielīksmo un dziļdziļi uzrunā grupa "Iļģi" - zinātniekam ļoti, ļoti mīļa grupa. "Sajūta, viņos klausoties, ir tāda, ka caur viņiem mēs pietuvojamies kaut kam autentiskam. Mēs nezinām, kā Latvijā muzicēja un dziedāja sensenos laikos - pirms krustnešiem un vēl senāk. Bet "Iļģi" manī rada sajūtu, ka tas bija tieši tā...

Vēlme rast garīgu līdzsvaru un mieru tieši Indijas retrītos Latvijā ir gana populāri, bet man vienmēr ir bijis grūti iedomāties savus senčus kādā budistu templī nodarbojamies ar Austrumu praksi. Vieglāk savus priekštečus asociēt pie upurozola vai bruņinieku cīņās...

Šīs tradīcijas mani uzrunā vairāk. Tas laikam ir saistīts ar to, kas mūsu gēnos, un ir neiespējami izskaidrot to racionāli. Tieši latviešu rituāli vedina pietuvoties kam tādam, ko īsti nesaproti, bet - tie tevī rezonē."

Latvijas Universitātes rektoram simpatizē arī ebreju tautas mūzika. Patika pret Austrumeiropas klezmera mūziku Mārcim Auziņam sākusies tieši Bērklijas universitātē, tāpēc raidījumā skan "klezmeriskas nerātnības, ko atļāvies slavenais Ichaks Perlmans". "Ebreju tautas mūzika mani pārsteidz ar absolūtu melodiskumu, kas labi atbalsojas manās izjūtās. Un nav arī daudz tautu, kurām būtu raksturīga tik ļoti melodiska tautas mūzika."

Īpašs skaņdarbs ir arī Džordža Gēršvina Summertime no operas "Porgijs un Besa", kas Mārča Auziņa fonotēkā sastopama vismaz četros variantos. 

Un tad - Imants Kalniņš un Ceturtā simfonija. Te rektors atzīstas, ka savulaik gan tai mēģinājis līdzi spēlēt. Tā nu noskaidrojam, ka ģitārspēle viņam gluži sveša nav! Taču pats zinātnieks šajā jautājumā ir visai skeptisks: "Nu, tas jau tā, studenti cits citam rādīja akordus, bet nekad neesmu to uzskatījis par ģitāras spēlēšanu..."

Tiesa gan, studiju laikos no visas sirds viņš spēlējis teātri, turklāt paša Ārija Geikina vadībā! "Studentu dzīve jau nav tikai sēdēšana lekcijās vai kartupeļu rakšana kolhozā - tā ir arī dzīves bohēmiskā izpausme, jo spēlēju studentu teātrī. Spēlējām diezgan nerātnas lugas," nosmaida LU rektors.

Visbeidzot, raidījumam punktu liekam ar augstvērtīgu džeza klasiku. "Hermanis Hese, šķiet, "Stepes vilkā" pamatoja, ar ko džezs atšķiras no labas klasiskās mūzikas. Proti, džezs viņam atgādinot jēlu gaļu. Ja tā padomā - džezā patiesi ir tas pirmatnējums, kas nāk dabiski, no instinktiem. Un tas mani fascinē."

Mārča Auziņa mūzikas izvēle

V. A. Mocarts - Rekviēms: Sequenz: Nr. 1 Dies irea (Angļu baroka solisti, Monteverdi koris, Džons Eliots Gārdiners)
J. S. Bahs - Sv. Jāņa pasija: Aria: Von der Stricken meiner Sunden mich entbinden (Maikls Šānss, Angļu baroka solisti, Džons Eliots Gārdiners)
I. Stravinskis - "Svētpavasaris": Introduction (Pauls Megi, RCM simfoniskais orķestris)
A. Maskats - "Tango" (Aldis Jurisons, Normunds Vaicis, LNSO)
A. Parts - Estonian Lullaby (Igaunijas Radio kamerkoris, Tallinas kamerorķestris, Tenu Kaljuste)
J. Garbareks - Ragas and Sagas: Raga I
Grupa "Iļģi" - "Tur saulīte pērties gāja"
I. Perlmans - Flatbush Waltz (The Andy Statman Klezmer Orxhestra)
Dž. Gēršvins - Porgy and Bess: Summertime (Ella Ficdžeralde un Luijs Ārmstrongs)
I. Kalniņš - Ceturtā simfonija: Allegretto (LNSO, Leonīds Vīgners)
O. Pītersons / L. Ārmstrongs - That Old Feeling