"Mazliet esmu tāds kā putekļu sūcējs - man patīk visādas lietas, arī niecīgas. Nav visam jābūt uz "pieci ar plus", mūzika var būt arī "uz divi", un tu ņem to pretī tādu, kāda tā ir. Bet ir arī tā brīnišķīgā lieta - ka to draņķīgo mūziku ieliec labās rokās, un vari iztaisīt ko sevišķu," intervijā Dāvim Eņģelim atzīst Austrālijas latvietis Jānis Laurs - čellists, aktīvs mūzikas dzīves organizētājs, Starptautiskā Adelaides čellu festivāla dibinātājs un tā mākslinieciskais vadītājs.

"Man ļoti patīk Pētera Vaska mūzika - viņš man ir arī labs, tuvs draugs -, emocijas un spēks, ko tā izsaka. Viņa dzīve ir kā latvieša ceļojums. Dzīves filozofija - ka grūtības ir, traki būs, bet kaut kādā veidā viss būs labi. Tāds optimisms."

Sarunas gaitā Jānis atklāj: "Ļoti atbalstu jaunos čellistus šeit, Latvijā, kas nāk no Dārziņskolas vai Mūzikas akadēmijas. Bet arī viņiem pašiem ir jāspēlē latviešu komponistu mūzika! Varu to darīt no ārpuses, veidot sakarus, no Musica Baltica pirkt tonnām nošu, bet jādara arī pašiem jaunajiem.

Ēriks Kiršfelds ir labs eksemplārs, viņš spēlē visādas trakas lietas...

Bet jūtu, ka tomēr šai ziņā valda zināms konservatīvisms..."